Stūra mājas atklāšana - 78
Foto: DELFI
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumus par publicējamiem bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem. Paredzēts, ka jau šogad Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) internetvietnē publicēs vairākas VDK dokumentu grupas.

Otrajā lasījumā komisijas atbalstu guvušais priekšlikums paredz, ka 2018. gadā LNA internetvietnē publicēs četras VDK dokumentu grupas: LPSR VDK darbinieku telefongrāmatas; LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku; LPSR VDK aģentūras alfabētisko kartotēku un LPSR VDK aģentūras statistisko kartotēku.

Savukārt, sākot no 2019. gada maija, LNA publicēs virkni citu VDK dokumentu grupu. Tostarp LPSR VDK operatīvās lietas un operatīvo lietu materiālus, Latvijas komunistiskās partijas nomenklatūrā ietilpstošo LPSR VDK un tās priekšteču darbinieku personiskās lietas.

Atbalstītie grozījumi, paredz, ka personas vārds un uzvārds, sociālais stāvoklis, nodarbošanās, etniskā izcelsme, piederība Padomju Savienības Komunistiskajai jaunatnes savienībai, citām politiskām organizācijām un arodbiedrībām, reliģiskā pārliecība, personas adrese dokumenta sastādīšanas brīdī ir publicējami dati.

Dokumenti tiks publicēti, lai veicinātu sabiedrības iespējas iepazīst Latvijas okupācijas periodā valdošā totalitārā režīma sekas un tās pārvarētu, nosodītu noziegumus pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumus, kā arī novērstu totalitārisma atkārtošanās iespējas.

Komisijas sēdi pavadīja diskusijas par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk publicēt pirmās VDK dokumentu grupas. Artuss Kaimiņš ("KPV LV") aicināja to izdarīt jau līdz vēlēšanām, lai "neievēlētu čekistus un komunistus Saeimā". Taču, visticamāk, tas nebūs iespējams, jo galīgajā lasījumā par likumprojektu plānots lemt vien divas dienas pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Un tikai pēc likumprojekta pieņemšanas 3. lasījumā būs iespējams piešķirt VDK dokumentu publicēšanai nepieciešamo finansējumu.

Deputāts Ringolds Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts; kandidēs no NA) pauda, ka Valsts prezidentam Raimondam Vējonim šis likumprojekts būtu jāizsludina pēc iespējas ātrāk pēc Saeimas galīgā lasījuma, jo tas ir "goda un cieņas jautājums".

Lai pirmās VDK dokumentu grupas publicētu Satversmes aizsardzības birojam un LNA kopumā nepieciešamas aptuveni trīs nedēļas.

Vēstīts, ka otrdien konceptuāli atbalstīja priekšlikumus par publicējamiem bijušās VDK dokumentiem. Konceptuālu atbalstu guvušie priekšlikumi paredz, ka vairākas dokumentu grupas internetā tiks publicētas jau šogad.

Kā skaidrots grozījumu anotācijā, 1991. gadā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu Latvijas PSR VDK darbība Latvijā tika izbeigta. 20. gadsimta deviņdesmitajos gados Latvijas Valsts arhīvā (šobrīd Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienība) nonāca ievērojama daļa no VDK arhīva daļas arhīva dokumentiem.

Citi dokumenti, tai skaitā VDK lietvedības un operatīvās darbības dokumenti, nonāca citās institūcijās: Drošības policijā, Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā.

Līdz ar to, kā skaidro likumprojekta autori, ļoti vērtīgie VDK dokumenti kā nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa netika nodoti mūžīgai glabāšanai kā vienots nedalāms kopums.

Pirmajā lasījumā likumprojekta mērķis ir šo kļūdu labot un panākt, ka VDK dokumenti kā nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa, mūžīgi glabājami vienotā nedalāmā kopumā Latvijas Nacionālajā arhīvā, kur tie būs publiski pieejami šī likuma mērķu izpildei un pētniecībai.

Tāpat grozījumi paredz VDK dokumentu nodošanas kārtību un to glabāšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī paredz VDK dokumentu publisku pieejamību un izmantošanu saskaņā ar Arhīvu likuma noteikumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!