'Delfi' skaidro: Kur pazuda 6 no 10 Saeimas deputātiem pirms sēdes par prezidenta vēlēšanām  (207)

Trešdien uz Juridiskās komisijas sēdi nebija ieradušies seši deputāti: Aleksandrs Jakimovs (S), Jūlija Stepaņenko (S), Guntis Kalniņš (ZZS), Gundars Daudze (ZZS), Inga Bite (LRA) un Gunārs Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts; kandidēs no ZZS).

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) izplatītajā paziņojumā skaidrots, ka deputāte Bite uz sēdi neieradās saspringtā debašu grafika dēļ, publiski skaidro apvienība. "Saeimas Juridiskā komisija bija savlaicīgi informēta par to, ka šodienas sēdē nepiedalīšos. Tā noteikti bija mūsu kļūda, ka paļāvāmies uz to, ka Saeimā pārstāvētās partijas turēs savu vārdu," apvienības publiskajā apziņojumā norādījusi Bite. "Taču pēc šodienas varam secināt, ka uz ZZS un "Saskaņas" doto vārdu paļauties nedrīkstam."

Stepaņenko portālam "Delfi" atklāj, ka komisijas vadību par savu nebūšanu brīdinājusi iepriekš. "Es apzinājos, ka šodien ir svarīga sēde, tāpēc es savlaicīgi pabrīdināju. Man bija jāaizstāv savi priekšlikumi divās [citās] komisijās paralēli," norāda deputāte. "Es tiešām cerēju, ka visi pārējie kolēģi sastādīs kvorumu. Nebija runas par to, ka kvorums varētu nebūt." Stepaņenko pārliecināta, ka rīt tiks pieņemts lēmums Juridiskās komisijas ārkārtas sēdē.

Savukārt deputātes partijas biedrs Jakimovs komisijas sēdi nav apmeklējis veselības stāvokļa dēļ. Viņam jau kādu laiku ir darbnespējas lapa, un Saeimas darbā viņš nepiedalīsies arī ceturtdien. Viņš atgādina, ka "Saskaņa" atbalsta ierosinājumu prezidentu ievēlēt atklāti. Šajā jautājumā partijas domas nav mainījušās.

Arī deputāts Kalniņš šodien Saeimā nav bijis vispār – personīgu iemeslu dēļ. "Nebija nekādas spekulācijas. Es biju atprasījies komisijā, ka es nebūšu šodien. Tā nebija speciāla spekulācija. Man bija personīgas darīšanas, kāpēc es nevarēju ierasties," atklāj parlamentārietis. Arī viņš apņēmies rīt komisijas sēdi apmeklēt. "Balsojums būs visnotaļ pozitīvs," pārliecināts Kalniņš.

Veselības apstākļu dēļ sēdē nav piedalījies arī Daudze. Kā skaidro viņa biroja sekretāre Zane Lukaševiča, Daudze jau iepriekš informējis komisiju, ka sēdi neapmeklēs. Trešdienas rītā, kad norisinājās Juridiskā biroja sēdi, viņam bija akūta nepieciešamība apmeklēt zobārstu.

Parlamentārietis Kūtris norāda, ka bijis pilnīgi pārliecināts, ka komisija iztiks bez viņa balss, jo iepriekš nav bijusi situācija, ka tiktu norauts kvorums. Tāpēc deputāts bija izvēlējies apmeklēt kādu citu pasākumu. "Tas, ka es aizietu un nobalsotu "pret", nekas no tā nemainītos, jo visas partijas vienbalsīgi atbalstīja [grozījumus] plenārsēdē," klāsta deputāts.

"Es uzskatu, ka šie grozījumi īstenībā ir pret demokrātiju, tas ir solis atpakaļ attīstībā. Ja deputāts balso aizklāti, viņam ir iespējams balsot pēc pārliecības. Ja ir atklātā balsošana, tas nozīmē, ka zināma konkrētās partijas kontrole notiek," skaidro Kūtris. "Es esmu par tautas vēlētu prezidentu, nevis Saeimā tēlotu demokrātiju."

Ziņots, ka pagājušajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu.

Tāpat vēstīts, ka šobrīd Satversmē ir noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Lai veicinātu sabiedrības lielāku uzticēšanos Saeimai, nepieciešams nodrošināt darba procesa caurskatāmību. Balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā, Satversmes grozījumu anotācijā atzīmējuši tā autori.

Valsts konstitūcija nosaka, ka Saeima Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Likumprojektu par grozījumiem Satversmē iepriekš Saeimā iesniedza Latvijas Reģionu apvienība (LRA).

LRA pārstāvis Edvards Smiltēns iepriekš Juridiskai komisijai uzsvēra, ka būtībā šie grozījumi ir "ārkārtīgi vienkārši, iespējams, vienkāršākie Saeimas vēsturē", jo nepieciešams vienā vārdā grozīt vien divus burtus. Deputāts uzsvēra, ka jautājums par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā ir gadiem ilgi diskutēts jautājums, un sabiedrība sagaida risinājumu. Viņaprāt, sabiedrība grib zināt, kā balsojuši viņu priekšstāvji, kā tiek realizēta tautas griba.