Strīķe aicina ģenerālprokuroru publiskot pilnu Emša un Kļaviņa sarunu  (137)

Reaģējot uz ģenerālprokurora trešdienas rītā sniegto interviju LNT raidījumā "900 sekundes", Strīķe sociālajā tīklā "Facebook" raksta, ka raidījumā Kalnmeiers ar izmeklētājas atļauju citējis Emša un Kļaviņa sarunas fragmentus un apgalvojis, ka tajos ir runa par gatavošanos ierosināt kriminālprocesu.

"No tā Kalnmeiers izliekas secinām, ka nekādas ziņas par kriminālprocesu neviens nav izpaudis," norāda Strīķe. Viņa uzskata, ka Kalnmeiers izrāvis sarunas izteikumus no konteksta, jo patiesībā ģenerālprokurora citāti esot attiekušies uz gatavošanos pieprasīt Saeimai atļauju izdarīt kratīšanu pie deputāta Kļaviņa.

Strīķe savā paziņojumā uzsver, ka to sarunas daļu, kurā bijušais premjerministrs Kļaviņam detalizēti izklāstījis, ko par šo jau ierosināto Kļaviņa krimināllietu ZZS sanāksmē izstāstījis premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS), Kalnmeiers apzināti noklusējis.

Ņemot vērā minēto, Strīķe aicina Kalnmeieru ar izmeklētāja atļauju publiskot pilnu Emša un Kļaviņa sarunu.

Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka sacīja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu pastāv aizliegums izpaust pirmstiesas procesā iegūtās ziņas, taču par sarunas publiskošanu ir tiesīgs lemt KNAB. LNT citētos teikumus ģenerālprokurors esot bijis saskaņojis ar procesa virzītāju KNAB.

Kā ziņots, Kalnmeiers trešdien LNT paziņoja, ka saņēmis atļauju nolasīt daļu no noklausītajām sarunām.

15. maijā Kļaviņš saņēmis zvanu un viņam teikts: "Tur taisās ierosināt lietu pret tevi un prasīšot atļauju deputātiem uzsākt tur ko tur, un tas ir stāsts par tiem izdevumiem."

Kalnmeiers nenoliedza, ka zvanītājs bija Emsis, uzsverot, ka tas jau publiski ir izskanējis. Ģenerālprokurors gan norādīja, ka Emsi neviens nenoklausījās.

Tālāk Kļaviņam uzdots jautājums: "Vai tev nevajag uzsākt pirms tur kaut kas sācies?". Un noslēgumā pausts: "Ja viņi ierosinās tur kaut kādu lietu, tas jau saproties pats fakts ir nepatīkams."

Kalnmeiers norādīja, ka šajā brīdī kriminālprocess pret deputātu bija ierosināts jau divas nedēļas. Līdz ar to publiski izteiktais apgalvojums, ka ir izpausta informācija par sāktu kriminālprocesu, neatbilst patiesībai, viņš sacīja.

Ar izteiktie apvainojumi attiecībā uz Kučinski un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Jēkabu Straumi ir pilnīgi nepamatoti, norādīja ģenerālprokurors.

Savukārt tas, kurš nopludināja minēto informāciju no KNAB, tikšot pārbaudīts dienesta izmeklēšanā.

Jau ziņots, ka KNAB ir sācis kriminālprocesu pret Saeimas deputātu Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Kļaviņš pēc kļūšanas par liepājnieku bija sācis saņemt piecreiz lielāku transporta kompensāciju.

Žurnāls "Ir" iepriekš vēstīja, ka Kļaviņu par KNAB sākto kriminālprocesu saistībā ar viņa saņemtajām transporta kompensācijām telefoniski pabrīdinājis Emsis, bet KNAB šo telefonsarunu noklausījies. Tāpat plašsaziņas līdzekļos iepriekš izskanējis, ka informācijas izpaušanā, iespējams, iesaistīts arī Kučinskis.

Kā rakstīja žurnāls, avotu sniegtās liecības liek domāt, ka Emsis par faktu, ka pret Kļaviņu sākts kriminālprocess, varētu būt uzzinājis pēc tam, kad to ZZS biedriem, kuriem tobrīd bija jālemj par vēlēšanu sarakstu veidošanu, izstāstījis Kučinskis.

Tikmēr Kučinskis vairākkārt noliedzis, ka būtu izpaudis informāciju, un pašreizējo situāciju nodēvējis par "mērķtiecīgi no mušas uzpūstu ziloni" priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Ģenerālprokurors 5.septembrī Saeimas Nacionālās drošības komisijai (NDK) stāstījis, ka informācijas noplūdē nav vainojams ne Kučinskis, ne KNAB vadītājs.

Arī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" iepriekš paziņojis, ka prokuratūras ziņojumā un KNAB izmeklētāja ziņojumā ģenerālprokuroram nav minēts, ka Kučinskis būtu izpaudis kriminālprocesā esošas kaut kādas ziņas. KNAB priekšnieks vispār neesot minēts ziņojumā.

Arī KNAB apgalvo, ka biroja izmeklētājs Ģenerālprokuratūrai nebija lūdzis izvērtēt premjerministra rīcību.

6.septembrī kļuva zināms, ka Kļaviņš nolēmis nolikt parlamenta deputāta mandātu.