No visām Latvijas mājsaimniecībām, kurās ir divi pieaugušie un trīs vai vairāk apgādībā esoši bērni, katra ceturtā ģimene ir pakļauta nabadzības riskam. Ja bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības riskam ir pakļauta aptuveni viena trešdaļa Latvijas mājsaimniecību. Tāpat arī 38,1% senioru vecumā virs 65 gadiem un 74% vientuļo pensionāru mājsaimniecību. Riskam pakļauti arī cilvēki ar invaliditāti, atsevišķas etniskās grupas, piemēram, romi, kā arī jaunieši, kas nestrādā un nemācās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Aiz katra statistikas procentpunkta ir cilvēks – ne visos gadījumos nevienlīdzība ir redzama no malas, taču tai vienmēr ir cilvēka seja, atzīst "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieki, kas starpdisciplinārā pētījumā apzinājuši nevienlīdzību veicinošus faktorus ekonomikas, finanšu, sociālajā, izglītības un veselības politikā. Turpmāko nedēļu laikā publikāciju sērijā portālā "Delfi" tiks aplūkotas nevienlīdzības riskam visvairāk pakļautās sabiedrības grupas, piedāvājot gan lielus valstiskus risinājumus, gan mazāka mēroga radošu pieeju pašvaldību un nevalstiskā sektora līmenī. Publikācijas sagatavojusi aģentūra "Deep White" sadarbībā ar SSE Riga pētniekiem.
Viens no aktuālākajiem jautājumiem, ko analizējuši pētnieki, ir kopš šī gada Latvijā uzsāktā nodokļu reforma un minimālā ienākuma līmeņa (MIL) reforma, kas īstenota, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību un palielinātu nodarbinātības stimulus cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Vai politiķiem izdevies likt pamatus nabadzības mazināšanai Latvijā? Pētījuma gaitā gūtais ekspertu atzinums liecina, ka tās mērķētas pareizajā virzienā, taču īsti efektīvus risinājumus nepiedāvā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
