Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka portālam "Delfi" pastāstīja, ka publiskajā telpā kāds no Rīgas domes pārstāvjiem izteicies – klubam jālūko pēc citas vietas Neatkarības laukuma izveidošanai.
Rīgas domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons paskaidroja, ka par Jēkaba laukuma pārdēvēšanu viedoklis lūgts pašvaldības Pieminekļu padomei un Valsts valodas centram. Padome nosaukuma maiņai nav iebildusi, taču Valsts valodas centrs norādījis, ka Jēkaba laukuma nosaukums pilnībā atbilst noteikumu prasībām un tā maiņa nebūtu pieļaujama.
"Tā kā saņemti divi pretrunīgi atzinumi, Rīgas pilsētas būvvalde ir sazinājusies ar iniciatīvas autoriem "4. maija Deklarācijas klubu", informējusi par institūciju atšķirīgajiem viedokļiem un aicinājusi padomāt par alternatīvu vietu Neatkarības laukuma izveidei, kamēr jautājums vēl tiek vērtēts Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisijā. Pašlaik komisija gatavo priekšlikumus par iespējām ieviest vietvārdu "Neatkarības laukums" Rīgas pilsētā," norādīja Vilemsons.
Deklarācijas kluba prezidente Čebotarenoka pauda, ka vērsīsies Saeimā ar lūgumu steidzamības kārtā pieņemt likumu par Neatkarības laukumu līdzīgi kā tas līdz šim jau ir darīts par Latvijas Okupācijas muzeju un Likteņdārzu.
Vēstīts, ka biedrība "4. maija Deklarācijas klubs", ko dibinājuši 1990. gadā par neatkarību balsojušie Augstākās Padomes deputāti, iesniegusi Rīgas domē iniciatīvu pārdēvēt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu.
Iecere par nosaukuma maiņu Čebotarenokai radusies, staigājot cauri Jēkaba laukumam, kam blakus esošajā Saeimas namā atrodas Deklarācijas kluba telpas.
"Esmu ievērojusi zināmu pamestību šajā laukumā. Ik pa pieciem gadiem kopā ar ziemeļvalstu parlamentu vadītājiem laukumā stādām kokus un ceriņus, lai atcerētos savu balsojumu par Latvijas valstiskumu," stāstīja Čebotarenoka, kura 1990. gadā bija starp tiem 134 Augstākās Padomes deputātiem, kas atbalstīja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
"Vienā pusē Jēkaba laukumam ir Nacionālais teātris, kur 1918. gadā notika Latvijas Republikas pasludināšana, bet otrā – Saeimas ēka, kur balsojām gan 1990. gada 4. maijā, gan 1991. gada 21. augustā," Neatkarības laukuma ģeogrāfisko novietojumu pamatoja Čebotarenoka.