'Sadales tīkls': lielākā daļa no VK revīzijas ziņojuma ieteikumiem ir ieviešanas procesā  (17)

Viņa atgādināja, ka "Sadales tīkls" kopš pagājušā gada realizē uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu. Tāpēc kompānija ir vērienīgā transformācijas procesā, optimizējot darbam nepieciešamo resursu skaitu - personāla skaitu plānots samazināt par 800 strādājošajiem, darbam nepieciešamo transportlīdzekļu skaitu - par 400 vienībām, kā arī samazināts tehnisko bāzu skaits, tādējādi līdz 2022. gadam plānots samazināt uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas par aptuveni 70 miljoniem eiro.

Meļķe sacīja - lai samazinātu uzņēmuma pamatdarbībai nepieciešamos resursus un nodrošinātu patērētāju un uzņēmuma interesēm atbilstošāko pakalpojumu arī turpmāk, līdz 1. septembrim uzņēmumā jau ir slēgtas 450 darba vietas, atbrīvotas 10 tehniskās bāzes, kā arī darbam nepieciešamo transportlīdzekļu skaits samazinājies par 160 vienībām. Tikmēr nozares uzņēmumu veiktais apkopojums par elektroenerģijas piegādes izmaksām liecina, ka atsevišķās mājsaimniecību grupās, kā arī juridiskajiem klientiem ar energointensīvām ražotnēm maksa par elektroenerģijas piegādi Latvijā ir konkurētspējīga un dažās klientu kategorijās ir zemākā Baltijas valstīs.

Pēc Meļķes teiktā, iespēju paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti "Sadales tīklam" deva iepriekšējos gados pārdomāti ieguldītās investīcijas un digitālo tehnoloģiju un risinājumu ieviešana elektrotīklā, kas būtiski samazināja elektrotīkla bojājumu skaitu. Turklāt sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas un fiksētās maksas ieviešana par pieslēguma nodrošināšanu esot bijis rūpīgs un izsvērts solis, kas jau šobrīd pozitīvi ietekmē uzņēmuma izmaksas, kas nepieciešamas elektrotīkla atjaunošanā un jaunu pieslēgumu izbūvei.

"Klienti ir motivēti vērtēt savu pieslēgumu jaudu un vienlaikus optimizēt savas izmaksas. Kopš tarifu ieviešanas teju 60 000 klientu ir samazinājuši neizmantotās elektrotīkla pieslēguma jaudas, savukārt no pieslēgumiem, kuri klientiem nav nepieciešami, ir atteikušies ap 20 000 klientu. Šīs izmaiņas atstāj tiešu iespaidu uz sadales pakalpojumu ieņēmumiem un izmaksām, tādējādi veicinot sadales sistēmas operatoru paaugstināt darbības efektivitāti. Izmaksu ietaupījums, ko nodrošina elektrotīkla optimizācija un digitālo tehnoloģiju, tajā skaitā viedo skaitītāju ieviešana, dos iespēju līdz 2022. gadam saglabāt nemainīgu sadales sistēmas pakalpojumu tarifu un turpināt darbu atbilstoši uzņēmuma darbības stratēģijai," uzsvēra Meļķe.

Pēc viņas sacītā, viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nodrošina iespēju paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti, ir investīcijas elektrotīkla atjaunošanā. To mērķis ir klientiem nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi un samazināt elektrotīkla bojājumu skaitu. "Ņemot vērā, ka valsts elektrotīkls ir veidojies pakāpeniski, plānojot investīcijas, tiek izvērtēts elektrotīkla tehniskais stāvoklis, vieta, kur tas atrodas, elektroenerģijas patēriņš, klientu skaits un apdzīvotības blīvums, kā arī konkrētās vietas attīstības perspektīva. Kapitālieguldījumu plānošanas process ir ļoti komplicēts un sarežģīts un tādēļ tā pārskatāmības veicināšanai turpinās uzlabošanas pasākumi," sacīja "Sadales tīkls" komunikācijas direktore.

Tāpat viņa atgādināja, ka "Sadales tīkls" pienākums ir nodrošināt nepārtrauktu un kvalitatīvu elektroenerģijas piegādi ikvienam savam klientam, tāpēc kompānija kapitālieguldījumu finansējumu veic mērķtiecīgi un lietderīgi, ko apliecina elektroapgādes kvalitātes rādītāji. Tiecoties sasniegt Eiropas vidējo līmeni, "Sadales tīkls" ir samazinājusi neplānoto elektroapgādes pārtraukumu ilgumu (nozares rādītājs - SAIDI) koeficientu vienam klientam teju trīs reizes - no 293 minūtēm 2011. gadā uz 100 minūtēm 2017. gadā, savukārt elektroapgādes pārtraukumu skaits samazināts no 5,6 reizēm uz vienu lietotāju 2011. gadā uz divām reizēm 2017. gadā.

Tieši tāpat investīcijas, kas tiek ieguldītas, lai atjaunotu novecojušo skaitītāju parku ir balstītas uz stratēģisku un plānveidīgu pieeju, kas nodrošina vērā ņemamus ieguvumus un uzņēmuma saimnieciskās darbības efektivitātei. "Visā Latvijā ir uzstādīti 500 000 viedie elektroenerģijas skaitītāji un to pārbaudei, rādījumu nolasīšanai, elektroenerģijas pieslēgšanai vai atslēgšanai vairs fiziski nav jādodas uz konkrēto objektu. (..) Ja līdz šim gadā bija jāveic vairāk kā 600 tūkst. darba uzdevumu, kuri ir saistīti ar skaitītāju apkalpošanu, tad šogad darba uzdevumu skaits ir samazinājies par 30%," viņa sacīja, piebilstot, ka elektroenerģijas skaitītāja cena ir sarukusi līdz elektronisko vai indukcijas skaitītāju līmenim.

Pēc viņas sacītā, uzņēmums ir izvērtējis un iegādājies pamatotu tehnikas vienību skaitu, lai tūlītēji reaģētu uz dabas stihiju radītiem postījumiem. Atsevišķu tehnikas vienību noslodze ikdienā nav liela, taču tāpat kā glābšanas dienestam tehnikas un aprīkojuma esamība krīzes situācijās ir ļoti svarīga, lai operatīvi novērstu elektrotīkla bojājumus un atjaunotu elektroenerģijas piegādi. Speciālās tehnikas atrašanās AS "Sadales tīkls" vai AS "Latvenergo" īpašumā neietekmē sadales pakalpojuma izmaksu apmēru. Iznomāto aktīvu īpašnieks AS "Latvenergo" kā akcionārs lemj par AS "Sadales tīkls" peļņas sadali. Ja aktīvi atrastos AS "Sadales tīkls" īpašumā, tad tās peļņas un zaudējumu aprēķinā būtu jāņem vērā kapitāla atdeves likme. Aktīvu nomas darījuma ekonomiskās struktūras radītā naudas plūsma kopumā neietekmē finanšu līdzekļu pārdali starp koncernā ietilpstošiem uzņēmumiem, viņa uzsvēra.

Viņa piebilda, ka "Sadales tīkls" ir samazinājis arī vieglo transportlīdzekļu skaitu par 160 vienībām un līdz 2022. gadam kopumā vieglo automašīnu skaits tiks samazināts par 40%. Turklāt "Sadales tīkls" seko līdzi un rūpīgi pārbauda transportlīdzekļu lietošanas mērķi, maršrutus un pieturvietas, degvielas patēriņu, nobraukumu. Katram uzņēmuma transportlīdzeklim ir GPS sistēma, kas ļauj sekot uzņēmuma darbinieku gaitai, kā arī katram darbiniekam par saviem dienas braucieniem un pieturvietām ir jāveic uzskaite. Vienlaikus, atbilstoši VK ieteikumiem, kompānija plāno noteikt vēl stingrākus transportlīdzekļu lietošanas kritērijus un pilnveidot atskaites sistēmu.

"VK revīzija apliecina, ka AS "Sadales tīkls" darbības efektivitātes paaugstināšana norit pareizā virzienā. Šā gada sākumā uzņēmums sāka ieviest pārmaiņas uzņēmuma pamatdarbības procesos, izvērtējot procesu efektivitāti, izmaksas un to digitalizācijas iespējas. Ar 1. janvāri mainīta uzņēmuma struktūra, pilnveidoti darba procesi, pārskatīta aktīvu un personāla pārvaldība, optimizēts darbam nepieciešamo resursu apjoms, tajā skaitā darbinieku skaits, viņu pienākumi un atbildības. Ņemot vērā ieteikumus, turpināsies darbs pie kapitālieguldījumu plānošanas procesu uzlabošanas, tiks uzlabots transportlīdzekļu kontroles process, noteikti pamatoti transportlīdzekļu noslodzes kritēriji, kā arī darba samaksas jomā tiek pārskatīti darbinieku vērtēšanas process, nosakot skaidrākus, uz rezultātu sasniegšanu orientētus kritērijus," uzsvēra "Sadales tīkls" komunikācijas direktore.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar VK revīzijā secināto, "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļautās izmaksas ne visos gadījumos ir ekonomiski pamatotas un nepieciešamas sadales pakalpojumu sniegšanai. VK uzsver, "Sadales tīkla" ieņēmumus veido visu Latvijas iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģijas sadales pakalpojumiem, un lietotājiem faktiski nav iespējas izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju. Monopolstāvoklī esošam sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam savā darbībā jābūt motivētam uzlabot iekšējos procesus un ierobežot izmaksas, jo tā ieņēmumi ir garantēti.

Revīzijā arī secināts, ka kapitālsabiedrības iespējas iekšējo procesu uzlabošanā un izmaksu ierobežošanā nav izsmeltas. VK vērtējumā ir nepieciešams uzlabot arī lēmumu pieņemšanas izsekojamību un kontroli, lai sniegtu pārliecību par resursu produktīvu izmantošanu, piemēram, kapitālieguldījumu plānošanā un vieglā un speciālā transporta izmantošanā.

Vērtējot kapitālieguldījumu plānošanu elektrotīkla attīstībai, modernizācijai un drošuma uzlabošanai, VK nav guvusi pārliecību, ka ikgadējās investīcijas 62 miljonu eiro apmērā tiek veiktas prioritārā kārtībā. Plānošanas process neesot izsekojams, nav izveidots vienots investīciju objektu novērtēšanas saraksts, kas parādītu kopējās vajadzības.

VK ieskatā jaunās tehnikas vienības, ko iegādājas "Sadales tīkls", uzreiz pēc to iegādes tiek pārdotas AS "Latvenergo", kas šo tehniku iznomā "Sadales tīklam". Izmantojot šādu darījumu struktūru, iespējams, tiek veiktas finanšu līdzekļu pārdales starp koncernā ietilpstošajiem uzņēmumiem citu, ar sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanu nesaistītu mērķu īstenošanai.

VK revidenti arī secinājuši, ka "Sadales tīklā" nav izveidota transportlīdzekļu izmantošanas kontroles sistēma, jo lietotājiem nav jāatskaitās par brauciena maršrutiem un mērķiem un transportlīdzekļus, ko nodod darbinieku lietošanā, vairumā gadījumu izmanto nokļūšanai uz un no darba, nevis darba pienākumu izpildei.

Apkopojot revīzijā gūtos secinājumus, VK "Sadales tīklam" sniegusi deviņus ieteikumus izmaksu ierobežošanai un aicina ņemt šos ieteikumus vērā, turpinot kompānijā uzsākto izmaksu optimizēšanu un efektivitātes uzlabošanu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (regulators) komentē, ka Valsts kontrole revīzijas ziņojumā "AS "Sadales tīkls" sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļauto izmaksu ekonomiskums" ir vērtējusi vien daļu izmaksu, kas ir saistītas ar sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu.

Revīzijā nav vērtēts ne regulatora sadales sistēmas pakalpojumu tarifu apstiprināšanas process, ne tarifu lēmums, bet secinājumi par tarifu apmēru un ekonomisko pamatojumu ir izdarīti. Regulators vērš uzmanību, ka ne visas izmaksas, kuras Valsts kontrole ir apšaubījusi savā revīzijā, ir iekļautas tarifos un ietekmē tarifu apmēru.

Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā ir analizējusi 2017. gada faktiskās izmaksas, kas nav iekļautas tarifos, jo Regulators tarifus apstiprināja 2016. gada maijā. Tarifu vērtēšanas procesā Regulators neatzina virkni izmaksu tai skaitā daļu no izmaksām, kas saistītas ar darba koplīgumu. Regulators panāca arī tādu personāla izmaksu samazinājumu kā atlaišanas pabalsti, atlīdzības amatpersonām, iemaksas pensiju fondā, apmaksātas papildatvaļinājuma dienas un citus.

Kopējais izmaksu samazinājums, ko Regulatoram izdevās panākt visās pozīcijās, ir 3,4 miljoni eiro.

Neskatoties uz to, ka Valsts kontrole norāda, ka revīzijas mērķis nebija veikt Regulatora apstiprinātas sadales sistēmas tarifu aprēķināšanas metodikas analīzi, tomēr secinājumi par to ir izdarīti, norādot, ka metodika neparedz pietiekamus stimulus, kas veicinātu operatora efektivitāti un produktivitāti.

Lēmums par AS "Sadales tīkls" tarifiem pēc būtības šādus efektivitātes stimulus ietver un jau šobrīd ir redzams, ka AS "Sadales tīkls" veic pasākumus darbības efektivitātes paaugstināšanai, bet lietotājiem ir radīta iespēja samazināt maksājumus, pārskatot savu pieslēgumu jaudas, norāda regulators.