Pāvests brauc uz Latviju – ko svarīgi zināt par vizīti  (428)

Latvijas Romas katoļu baznīcas priesteris un vizītes organizēšanas darba grupas pārstāvis Juris Jalinskis trešdien īpaši vizītes drošības aspektiem veltītā preses konferencē žurnālistiem sacīja, ka vizītes rīkošanā no visu iesaistīto dienestu puses ir ieguldīts liels un nopietns darbs, lai būtu iespējams augstā līmenī uzņemt katoļu baznīcas vadītāju.

Ir domāts par to, lai visi Latvijas iedzīvotāji varētu būt klāt tajos pasākumos, kuros piedalīsies pāvests.

Jalinskis sacīja, ka visi iedzīvotāji 24. septembrī ir aicināti gan klātienē, gan ar televīzijas, radio un interneta starpniecību sekot līdzi šai vizītei. Pāvests pirmdien pēc pulksten 8 ielidos Rīgā, pēc tam dosies uz Rīgas pili, pie kuras viņu sagaidīs Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jau Prezidenta pils laukumā, iepretim pilij, kur atrodas skvērs, būs paredzēts īpašs sektors, kur cilvēki, kas vēlēsies sveikt pāvestu, jau laikus var pulcēties. Oficiālo sagaidīšanas ceremoniju pie pils būs iespējams vērot uz lielajiem ekrāniem, kas tur būs izvietoti.

Pēc tam pāvests dosies uz Rīgas pili, kuras iekšienē viņam būs privāta satikšanās ar prezidentu, un tur arī paredzēta satikšanās ar valsts augstākajām amatpersonām, diplomātiskā korpusa pārstāvjiem. Šajā pasākumā būs iespējams iekļūt ar ielūgumiem. Pēc tam pāvests dosies pie Brīvības pieminekļa, lai kopā ar prezidentu noliktu ziedus. Apkārt Brīvības piemineklim būs iespēja pulcēties cilvēkiem un vērot notiekošo. Arī Brīvības pieminekļa laukumā būs lielais ekrāns, uz kura klātesošie varēs vērot notiekošo.

No Brīvības pieminekļa tā saucamajā papamobilī pāvests dosies cauri Vecrīgai uz Doma baznīcu. Ceļš būs norobežots ar barjerām, taču iedzīvotāji ir aicināti visa maršruta garumā nākt un redzēt pāvestu un viņu sveikt. Ekrāns tiks izvietots arī Doma laukumā. Doma baznīcā notiks ekumenisks dievkalpojums, uz kuru tikuši aicināti Latvijas kristīgo konfesiju pārstāvji, tāpēc katrai kristīgajai konfesijai tikusi atvēlēta sava ielūgumu kvota, kas tikusi izsmelta jau pirms dažām nedēļām. "Mēs gribētu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu iekļūt Doma baznīcā, bet tai ir savas sienas savi ierobežojumi," sacīja Jalinskis.

Viņš stāstīja, ka no Doma baznīcas pāvests papamobilī dosies uz sv.Jēkaba katedrāli, kur satiksies ar senioriem. Iepriekš, kad lemts, ar kādu sabiedrības daļu pāvests varētu satikties, un, lai neatkārtotos tā sabiedrības daļa, ar ko viņš jau būs ticies citās valstīs, ticis piedāvāts, ka Latvijā tie varētu būt seniori. Šis piedāvājums ticis pieņemts. Jalinskis sacīja, ka seniori ir pāvesta vienaudži, tāpēc šī tikšanās varētu būt emocionāli ļoti silta. Paredzēts, ka sv.Jēkaba katedrālē pulcēsies aptuveni 300 cilvēki ar ielūgumiem, kas sadalīti, uzrunājot senioru un pensionāru apvienības un citas organizācijas.

Pēc sv. Jēkaba katedrāles apmeklējuma pāvests dosies uz turpat Vecrīgā esošo Svētās ģimenes māju, kur viņam būs privātas pusdienas ar visiem Latvijas katoļu bīskapiem.

Pēc tam pāvests dosies uz netālo pasažieru ostu, lai no tās ar helikopteru dotos uz Aglonu, kur viņš varētu ierasties ap pulksten 16 pēcpusdienā. Svētā mise Aglonā paredzēta pulksten 16.30. Jalinskis stāstīja, ka līdz 19. augustam bijusi paredzēta reģistrēšanās uz šo dievkalpojumu, lai būtu iespējams saprast, ar kādu cilvēku daudzumu jārēķinās, kad pāvests tur ieradīsies. Reģistrēto cilvēku skaits bijis 32 000, taču Aglonas sakrālais laukums var uzņemt lielāku cilvēku skaitu, tāpēc Jalinskis aicināja visus, kuri vēlas un kuriem nav ielūgumu, doties tieši uz Aglonu, piedalīties tur Misē un satikt pāvestu.

"Lielākais cilvēku daudzums, kuri dosies uz Aglonu, jau būs iekšēji noskaņojušies šim ceļojumam, šim svētceļojumam, tāpēc (..) es aicinātu pāri visam sagatavoties iekšēji, ja tā var teikt, garīgi noskaņoties šim pasākumam, tad arī labāk izdosies viss pārējais," sacīja Jalinskis.

Valsts SIA "Autotransporta direkcija" Sabiedriskā transporta plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Lagzdons sacīja, ka ir domāts par papildus vilcienu un autobusu reisiem. Ir paredzēti trīs vilcieni no Rīgas uz Aglonu pirms pasākuma un no Aglonas pēc pasākuma uz Rīgu.

Jau iepriekš AS "Pasažieru vilciens" informēja, ka paredzēti trīs īpaši vilcieni, kuri kursēs dienas pirmajā pusē, lai visi interesenti laikus nokļūtu notikuma vietā pirms pāvesta vadītās svētās Mises. Vairāk par konkrētiem vilcienu reisiem iespējams uzzināt šeit.

Lagzdons sacīja, ka, ierodoties ar vilcienu Aglonas stacijā, kas ir aptuveni 10 kilometrus no pasākuma norises vietas, pasažierus sagaidīs 10 autobusi, kuros aptuveni 10 minūšu laikā vajadzētu sakāpt un doties līdz Aglonas autoostai, kas ir netālu no pasākuma norises vietas. Autobusi arī pēc Mises sagaidīs šos pasažierus Aglonas autoostā, lai aizvestu viņus uz staciju. Par autobusa biļetēm papildus nebūs jāmaksā.

Arī rīdziniekiem, ierodoties Rīgā, tiks organizēta satiksme pilsētā nokļūšanai mājvietās. Sīkāka informācija būs pieejama "Rīgas satiksmes" mājas lapā.

Arī autobusiem būs papildreisi no Rīgas, Daugavpils un Aglonas. Precīzāka informācija būs pieejama Autotransporta direkcijas mājas lapā, sacīja Lagzdons, kā arī aicināja jau savlaicīgi iegādāties biļetes.

Valsts policijas Koordinācijas un kontroles pārvaldes priekšnieks Lauris Arājs sacīja, ka policija ir gatava aktīvam darbam dienā, kas citiem valsti ir brīvdiena. Par drošību vizītes laikā rūpēsies ne tikai Valsts un pašvaldības policisti, bet arī zemessargi un jaunsargi. Arājs arī atgādināja, ka iepriekš no autovadītāju un gājēju puses bijusi vērojama nedaudz nihilistiska attieksme, kad atbildīgie dienesti pavada kolonnas ar ieslēgtiem gaismas un skaņas signāliem – tad tiek aizmirsts, ka šī kolonna ir jāpalaiž. Viņš aicināja to darīt.

Arājs sacīja, ka Vatikāns ir izvirzījis noteiktas prasības, kādām ir jābūt, lai noteiktajā maršrutā Rīgā un Vecrīgā varētu pārvietoties papamobīlis, tāpēc tomēr lielākajai sabiedrības daļai būtu vairāk ieteicams doties uz Aglonu, lai satiktu pašu pāvestu.

Militārās policijas pārstāvis Mārtiņš Kabaks, runājot par to, ko ir un ko nav atļauts ienest Aglonas bazilikas laukumā, sāka ar aizliegto lietu uzskaitījumu, informējot, ka aizliegts ienest lietussargus, stikla taru, lielgabarīta lietas un somas, karogus un plakātus, alkoholu, narkotiskās vielas un psihotropās vielas, taures, svilpes, bungas, citas skaņu pastiprinošas ierīces, radio raidītājus un uztvērējus, portatīvos pašbilžu rokas statīvus, visa veida ieročus un pašaizsardzības ierīces, dronus un citas ierīces. Viņš arī minēja, ka noteikti nedrīkst aizmirst nepieciešamos medikamentus, kā arī Aglonas bazilikas laukumā būs iespējams iekļūt ar bērnu ratiņiem, būs atļauts ienest dzeramā ūdens pudeles un citus priekšmetus.

Precīzāk ar šo aizliegto un atļauto priekšmetu uzskaitījumu, kā arī gaidāmajiem transporta ierobežojumiem iespējams iepazīties šeit.

Tāpat mājas lapā "pavestslatvija2018.lv" pieejama informācija par satiksmes ierobežojumiem. Arājs aicināja pēc iespējas izmantot sabiedrisko transportu maksimāli daudz, jo autostāvvietu skaits būs mainīgs, piemēram, lietus gadījumā no autostāvvietām, kas ir pļavās, var rasties izbraukšanas problēmas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Specializētās medicīnas centra ārsts reanimatologs Oļegs Šuba sacīja, ka NMPD piesaistīs vairāk nekā 100 mediķus pirmās un neatliekamās palīdzības nodrošināšanai.

Pēc viņa teiktā, laika apstākļi pēc pašreizējām prognozēm solās būt diezgan slikti, varētu būt auksts, tāpēc jāsaģērbjas silti un jāpaņem līdzi dzeramais ūdens. Termosus līdzi ņemt nebūs atļauts. Viņš aicināja ieturēt brokastis mājās, kā arī paņemt līdzi sviestmaizes. Vecāka gadagājuma cilvēkiem atļauts līdzi paņemt saliekamos krēsliņus, lai viņi varētu tajos apsēsties un atpūsties, lai nerastos nevajadzīgi sarežģījumi.

Apmeklētājiem, kuri slimo ar kādu hronisku saslimšanu, noteikti vajadzētu ielikt somā sev nepieciešamos medikamentus. Nepieciešami var būt gan ikdienā lietojamie, gan krīzes brīžiem paredzētie medikamenti. Tāpat, ja saslimšanai tās saasinājuma periodā raksturīgi samaņas traucējumi, mediķiem palīdzības sniegšanu atvieglos cilvēka kabatā atrasta zīmīte, kurā norādīts vārds, uzvārds un saslimšana (piemēram, slimoju ar cukura diabētu).

Vairāk par to iespējams uzzināt šeit.

Vatikāna valsts vadītājs un katoļu baznīcas pāvests Francisks 24. septembrī viesosies Latvijā. Viņš no 22. līdz 25. septembrim apmeklēs visas trīs Baltijas valstis – Lietuvu, Latviju un Igauniju. Pāvesta vizītes diena Latvijā būs brīvdiena. Vizītes organizēšanā iesaistījies liels skaits brīvprātīgo.

Valdība vizītes nodrošināšanai piešķīrusi ap 800 000 eiro, savukārt Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstījusi lūgumu piešķirt 233 000 eiro, kas nepieciešami Franciska uzņemšanai.

Kā sociālajā tīklā "Facebook" pāvesta vizītei īpaši izveidotajā kontā ievietotā video intervijā iepriekš atzinis Jalinskis, vizītes organizēšanai šie līdzekļi ir nepieciešami, un, piemēram, no baznīcas puses izdevumi pārsvarā saistīti ar sagatavošanas darbiem. Tāpat izdevumi ir saistīti ar informācijas un reklāmu izvietošanu par gaidāmo vizīti. Gatavojot šo vizīti, ir domāts par cilvēkiem, viņu ērtībām, lai tieši cilvēki justos labi un viņiem būtu prieks par to vidi, kur viņi atrodas.

Jalinskis izteicies, ka tad, kad runa ir par finansēm un naudas līdzekļiem, tad "diskusijas ir neizbēgamas". Viņš atzinis, ka piekrīt – visām lietām jābūt ļoti skaidrām un caurredzamām, ka nevajadzētu būt nekādām aizdomām un jābūt pārliecībai, ka viss ir izdarīts precīzi. Turklāt par visiem saņemtajiem līdzekļiem baznīcai ir jāsniedz atskaites, un tik daudzi pasākumi vienmēr būs saistīti ar lieliem organizatoriskiem izdevumiem.

Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītāja Elita Kuzma video intervijā, kas ievietota pāvesta vizītei izveidotajā "Facebook" kontā, atgādina, ka pāvests Francisks apmeklēs Latviju pēc Vējoņa un Romas katoļu baznīcas Latvijā bīskapu ielūguma.

Tāpēc vizītes sagatavošanā bijis svarīgi ņemt vērā to, ka pāvests ir ne tikai valsts galva, bet arī garīgais līderis – būtiskas ir abas šīs vizītes dimensijas. Viņa min, ka Latvijas attiecības ar Svēto Krēslu sakņojas ļoti senā vēsturē un šobrīd tās ir ļoti aktīvas, turklāt pāvesta vizītes nozīmīgumu Latvijā ir grūti pārvērtēt.

Ārlietu ministrijas mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka Svētais Krēsls bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas Republikas neatkarību pēc tās nodibināšanas 1918. gadā. Diplomātiskās attiecības ar Latviju tika atjaunotas 1991. gada 1. oktobrī.

Pirms 25 gadiem Latviju vizītē apmeklēja toreizējais Romas pāvests Jānis Pāvils II.