Visu Saeimā strādājošo partiju frakcijas pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) lūguma Saeimai izvērtēšanai iesniegušas izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz bērnudārza pedagogu algu pakāpenisku nodrošināšanu no valsts budžeta, pavēstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Tāpat izstrādātie grozījumi paredz sociālā atbalsta programmas nodrošināšanu pirmspensijas vecuma pirmsskolu, speciālās izglītības un sporta pedagogiem.
Kā informē LIZDA, šāda vienošanās esot bijusi noslēgta jau 2014. gadā, paredzot, ka šie jautājumi tiks risināti jau sākot ar 2016. gadu. Atkārtoti vienošanās panākta šī gada 28. augusta Saeimas Koalīcijas sadarbības padomes sēdē. Lēmums paredz, ka no 2019. gada 1. janvāra no valsts budžeta pakāpeniski tiks finansēta pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa, kā arī, ka tiks pieņemti grozījumi Izglītības likumā, nosakot, ka valsts sociālā atbalsta programma būs pieejama arī pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta pedagogiem, tādējādi aizvietojot izdienas pensijas.
Lai politiķi atkal neaizmirstu solīto, arodbiedrība grozījumus lūgs izskatīt steidzamības kārtā, lai izmaiņas varētu pieņemt vēl šis valdības sasaukums. Līdztekus grozījumiem iesniegti arī 42 549 izglītības un zinātnes nozarē strādājošo, vecāku un citu kampaņas atbalstītāju paraksti, kuri tika savākti laika posmā no šī gada 4. jūnija līdz 13. jūnijam.
Kā skaidro LIZDA, ar šiem grozījumiem tiktu nodrošināts, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu veidotu pašvaldību un valsts budžeta līdzekļi, tādējādi pakāpeniski panākot, ka normatīvajos aktos noteiktā zemākā mēneša darba samaksa būtu vienlīdzīga. Patlaban Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka bērnudārzu pedagoga zemākā darba samaksa par stundu nedrīkst būt zemāka par 4,44 eiro, taču citiem pedagogiem tā nevar būt zemāka par 5,92 eiro.
"Turklāt šie pedagogi saskaras arī ar nevienlīdzību darba slodzes ziņā, jo pirmsskolas pedagogu darba slodze nedēļā ir 40 stundas, bet vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības pedagogiem, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pedagogiem un interešu izglītības pedagogiem ir 30 darba stundas nedēļā," pauž arodbiedrība.
Savukārt sociālā atbalsta programmas priekšlikuma būtība ir aizvietot izdienas pensijas trīs pedagogu grupām ar sociālā atbalsta programmas nodrošināšanu, ko paredz jau spēkā esošas Izglītības likuma normas.
Arodbiedrība norāda, ka pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aplēsēm, grozījumu īstenošanai par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas daļēju nodrošināšanu no valsts budžeta ir nepieciešami aptuveni 4,2 miljoni eiro 2019. gadā, un 2,1 miljoni eiro 2020., 2021., un 2022. gadā. Pēc arodbiedrības aplēsām, likuma grozījumi skartu aptuveni 12 000 pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus.
Savukārt runājot par sociālās atbalsta programmas ietekmi uz valsts budžetu, LIZDA norāda, ka tai jau esot piešķirti vairāk nekā 300 000 eiro gadā, taču šie līdzekļi netiekot izlietoti, jo skaitliski maz pedagogu piesakās attiecīgajai programmai. Līdz ar to likuma grozījumu īstenošanai papildus finanšu līdzekļi nav nepieciešami, tiks izmantoti programmas īstenošanai piešķirtais, bet neizlietotais finansējums. Saskaņā ar IZM datiem – 2018. gadā no programmai piešķirtā finansējuma izlietoti 6000 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
