"Dēlītis simbolizē to baznīcu, kas tika vajāta padomju gados. Tie bija priesteri, kuri, neskatoties uz to, ka visbiežāk tika beztiesiski apsūdzēti un sūtīti piespiedu darbos, nezaudēja ticību un uzticību. Latvijā paliks Sibīrijā izveidotā dēlīša oriģināls, bet priestera Vitālija Filipenoka izgatavotā kopija tiks uzdāvināta pāvestam," video, kas ievietots pāvesta vizītei izveidotajā sociālā tīkla "Facebook" kontā, stāsta Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centra (LRKBIC) vadītāja Ingrīda Lisenkova.
"Diez vai mēs varam pāvestam uzdāvināt kaut ko materiāli ārkārtīgi vērtīgu, bet varam uzdāvināt to, kas ir mūsu baznīcai svarīgs, mūsu vēsturei, un kas īstenībā ir liecība patiesai ticībai, tādai ticībai, kas ir gatava nest upurus," saka Lisenkova.
Otra dāvana, ko saņems pāvests Francisks, būs zeķu pāris, kas ir valkājams no abām pusēm un kurā ir ieadīta Jaunavas Marijas monogramma, kā arī 12 zvaigznes, kas simbolizē 12 apustuļus. Līdzi pievienotajā kartiņā zeķu adītāja raksta: "Latvija ir Māras – Marijas zeme. Lai sv. jaunava Marija ik soli pavada šo zeķu valkātāju, lai viņam ik dienu atrodas brīdis, ko pavadīt ar Dievmāti – lūgšanā vai pārdomās."
Pati Silvija atzinusi, ka izlasījusi aicinājumu piedalīties akcijā "Uzadi zeķes pāvestam", kur ticis teikts, ka pārējās uzadītās zeķes aizceļos uz Ukrainu un tiks uzdāvinātas cilvēkiem, kas ir cietuši no karadarbības. "Es tiešām nedomāju, ka zeķes būs pāvestam," stāsta zeķu adītāja. Viņa zeķes noadījusi mēneša laikā pēc dārza darbiem un konservēšanas. "Rokas raupjas, nav viegli adīt," atzinusi Skrivļa. "Nav viegli, bet man tā gribējās uzadīt tieši tāpēc, ka viņš ir pāvests. Visur, kur viņš ir, viņš iet tieši pie tiem vājākajiem, pie cietējiem (..) tas man likās aizkustinoši," video stāsta Skrivļa.
Kā portālu "Delfi" informēja LRKBIC, priesteris Čužāns tika nepatiesi apcietināts 1950. gada februārī un tā paša gada septembrī notiesāts par "pretpadomju aģitāciju un neziņošanu varas orgāniem" ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem, izsūtīts uz Sibīriju. Atbrīvots no ieslodzījuma pirms laika – 1956. gadā.
Priesteris ir teicis, ka apcietinājumā pavadīto laiku nenožēlo, jo iepazinis daudzus dažādu tautību cilvēkus, viņu paražas un raksturus – tā esot bijusi kā skola. Priesteris ieslodzījumā slepus evaņģelizēja, pašrocīgi pārrakstīja lūgšanu grāmatu krievu valodā un turpināja slepeni svinēt svētās Mises.
Tā kā pāvests Francisks ir ne tikai katoļu baznīcas galva, bet arī Vatikāna valsts vadītājs, tad valsts puse viņam pasniegs atsevišķas dāvanas.
Jau vēstīts, ka pirmdien, 24. septembrī, Latvijā savas vizītes laikā Baltijas valstīs ieradīsies Vatikāna valsts vadītājs un Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks. Viņš apmeklēs divas pilsētas – Rīgu, kur tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, piedalīsies ekumeniskā dievkalpojumā Rīgas domā un apmeklēs sv. Jēkaba katedrāli, bet pēc tam dosies uz Aglonas baziliku, lai vadītu svēto Misi.
Viņš no 22. līdz 25. septembrim apmeklēs visas trīs Baltijas valstis – Lietuvu, Latviju un Igauniju. Pāvesta vizītes diena Latvijā būs brīvdiena.
Vizītes organizēšanā iesaistījies liels skaits brīvprātīgo.
Francisks dzimis 1936. gada 17. decembrī. Viņa pilsoniskais vārds ir Horhe Mario Bergoljo un viņš ir 266. pāvests, Romas katoļu baznīcas galva, kā arī Vatikāna vadītājs.
Franciskam ir vienlaikus Argentīnas un Vatikāna pilsonība. 1969.gada decembrī ticis ordinēts, bet 2013. gada 13. martā Bergoljo tika ievēlēts par pāvestu, pieņemot Franciska vārdu.
Viņš kļuva par pirmo jezuītu, pirmo personu no dienvidu puslodes un no Amerikas, kas ticis ievēlēts par pāvestu.
Tāpat viņš ir pirmais Romas katoļu baznīcas vadītājs no ārpus Eiropas pēdējo 1200 gadu laikā. Francisks ir pirmais pāvests pēc Jāņa Pāvila I, kas pieņēmis vēl neizmantotu pāvesta vārdu.
Vairāk par pāvesta Franciska vizīti Latvijā iespējams uzzināt "Delfi" izveidotajā apkopojumā šeit.