Valsts prezidents savā uzrunā sacīja: "Svētais tēvs, lūdzu pieņemiet manu pateicību par Māras zemei izrādīto godu apciemojot mūs mūsu valsts dibināšanas simtajā gadadienā Mūsu valsts himnas vārdi "Dievs svētī Latviju" šodien ir piepildīti. "Šī vizīte ir pamudinājums sekot cilvēka cieņas un brīvības ideāliem. Stipra valsts nav iedomājama bez stiprām ģimenēm. Ticība, cerība un mīlestība ir stipri pamati, uz kuriem būvēt valsti. Tieši ģimenē sākas mīlestība un cieņa pret savu valsti. Es ceru, ka pavisam drīz pieredzēsim laiku, kad Latvija būs bez bērnunamiem. Latvijā vēl arvien ir daudz cilvēku, kuru dzīves caurauž trūkums. Turklāt sociālā nevienlīdzība arvien vada pasaulē, un mums ir jādara viss, lai to mazinātu," sacīja Vējonis.
Prezidents pateicās pāvestam par viņa ieguldījumu Eiropas vērtību stiprināšanā. Viņš minēja, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir patēriņa kults, tāpat arī ietekme uz vidi ir būtisks jautājums un nepieciešams domāt par vides ilgtspēju. Sākums atbildēm uz šiem jautājumiem atrodas cilvēku sirdī sacīja Vējonis.
"Ir patiess prieks, ka varu būt pirmo reizi Latvijā un šajā pilsētā, kura, tāpat kā visa valsts, ir piedzīvojusi spēcīgus sociālos, politiskos un ekonomiskos un garīgos pārbaudījumus, kas saistīti ar atdalīšanos un konfliktiem pagātnē, bet šodien tā ir kļuvusi par vienu no galvenajiem kultūras, politikas un ostu centriem šajā reģionā," sacīja pāvests.
Kultūras un mākslas pārstāvji, īpaši mūzikas jomā, ir guvuši lielu atbalstu ārvalstīs. Latvija, dainu zeme ir pratusi savas vaimanas un sāpes pārvērst par dziesmu un deju, un tā ir spējusi pārtapt par dialoga, satikšanās un mierpilnas sadzīvošanas vietu, ar aicinājumu raudzīties nākotnē.
Pāvests arī atzīmēja, ka Latvija svin savas neatkarības simtgadi, kas ir nozīmīgs notikums visai sabiedrībai kopumā. "Jūs ļoti labi apzināties savas iegūtās un atgūtās brīvības cenu. Tā ir brīvība, kas kļuva iespējama pateicoties saknēm, uz kurām jūs esat balstīti," sacīja pāvests, citējot Zentas Mauriņas izteikumu "manas saknes ir debesīs".
Viņš akcentēja, ka garīgā spēja saredzēt tālāk, kas konkrēti izpaužas ikdienišķos, mazos solidaritātes un palīdzības apliecinājumos, ir bijusi par balstu, lai radītu jaunu sabiedrības dinamiku, saskaroties ar visiem reducēšanas un izslēgšanas mēģinājumiem. "Esmu priecīgs, ka šīs zemes saknēs ir katoļu baznīca, kas cieši sadarbojas ar citām baznīcām, kas ir apliecinājums, ka ir iespējams apliecināt kopību daudzveidībā. Šī realitāte kļūst iespējama tad, kad ir iespējams pacelties pāri konfliktiem," sacīja pāvests.
Pāvests sacīja, ka simtgades svinības atgādina – ir svarīgi turpināt koncentrēties uz Latvijas brīvību un neatkarību, un kas vienlaikus ir arī uzdevums, kas iesaista visus. Ja šodien var svinēt svētkus, tad tas ir pateicoties tiem cilvēkiem, kas ir atstājuši mantojumu un norādījumu kalpot nākotnei. Latvijas sūtība būt par māti izpaužas arī spējā radīt darba iespējas, lai nevienam nebūtu jāraizējas par nākotni. Nākotne ir iespējama no tā, cik stipras ir saknes pagātnē, sacīja pāvests.
"Prezidenta kungs, visi draugi, no šejienes sākas mans svētceļojums šajā zemē, lūdzot no Dieva, lai viņš turpina pavadīt un svētīt jūsu darbu šīs nācijas labā," savu uzrunu tikšanās laikā ar Valsts prezidentu noslēdza pāvests.
Jau ziņots, ka Vatikāna valsts vadītājs un Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks Latvijā apmeklē divas pilsētas – Rīgu, kur viņš jau pirmdienas rīta pusē tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī piedalījās ekumeniskā dievkalpojumā Rīgas domā, un arī apmeklēja sv. Jēkaba katedrāli.
Pēc ielidošanas Rīgā pāvests devās uz Rīgas pili, pie kuras viņu pulksten 8.50 sagaidīja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Pēcpusdienā pāvests dosies uz netālo pasažieru ostu, lai no tās ar helikopteru dotos uz Aglonu, kur viņš varētu ierasties ap pulksten 16 pēcpusdienā.
Svētā mise Aglonā paredzēta pulksten 16.30. Uz to iepriekš bija reģistrējušies aptuveni 32 000 cilvēku, taču Aglonas sakrālais laukums var uzņemt lielāku cilvēku skaitu, tāpēc uz Aglonu ir ticis aicināts ikviens, kurš vēlas redzēt un satikt pāvestu.
Ārlietu ministrijas mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka Svētais Krēsls bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas Republikas neatkarību pēc tās nodibināšanas 1918. gadā. Diplomātiskās attiecības ar Latviju tika atjaunotas 1991. gada 1. oktobrī.
Pirms 25 gadiem Latviju vizītē apmeklēja toreizējais Romas pāvests Jānis Pāvils II.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
