Viņš atzīmēja, ka šajā dievnamā redzamā veidā parādās draudzība, ar kuru Dievs ir svētījis kristiešus Latvijā – šeit ekumeniskos dievkalpojumos regulāri satiekas dažādu konfesiju kristieši. Vanags atgādināja, ka Doma baznīcā apglabāts svētais Meinards, kuru pirms 830 gadiem Franciska priekštecis pāvests Klements iecēlis par pirmo bīskapu Baltijā.
"Kopš tiem laikiem kristīgā ticība šo zemi veidoja par piederīgu Eiropas telpai un kristīgajai civilizācijai. Rīga bija arī viena no pirmajām pilsētām pasaulē, kas pirms 496 gadiem atsaucās reformācijas idejām. Dzīve līdzās ne vienmēr bija bez konkurences kristiešu starpā. (..) Tomēr smagais pusgadsimts ateistiskajā padomju jūgā sāpīgi atgādināja mums par to, ko lūdza mūsu Kungs: "Lai visi ir viens itin kā Tu tēvs manī, un es Tevī. Lai pasaule ticētu, ka Tu mani esi sūtījis"," sacīja Vanags.
Mūsdienās dažādu konfesiju kristieši Latvijā cenšas savu liecību darīt ticamu ar pūlēm pēc vienotības. Tās nav tikai pūles, tas ir arī liels prieks, sacīja arhibīskaps.
Vanags pateicās pāvestam Franciskam par viņa apustulisko apmeklējumu, sakot, ka tic, ka tas dos jaunu iedvesmu ekumeniskai sadraudzībai un mudinās kristiešus Latvijā vēl dedzīgāk tuvoties Kristum, lai mēs ar to nokļūtu tuvāk cits citam.
"Mēs pateicamies par jūsu vizīti, kas dos jaunu iedvesmu ekumeniskajai sadarbībai," sacīja Vanags.
Kā novēroja portāls "Delfi", Rīgas domā bija pucējušies vairāki simti dažādu kristīgo konfesiju pārstāvju, kā arī šo konfesiju līderi, valsts augstākās amatpersonas, ministri un diplomātiskā korpusa pārstāvji.
Jau vēstīts, ka Vatikāna valsts vadītājs un Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks Latvijā apmeklē divas pilsētas – Rīgu un Aglonu.
Pēc ielidošanas Rīgā pāvests devās uz Rīgas pili, pie kuras viņu pulksten 8.50 sagaidīja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Pēcpusdienā pāvests dosies uz netālo pasažieru ostu, lai no tās ar helikopteru dotos uz Aglonu, kur viņš varētu ierasties ap pulksten 16 pēcpusdienā.
Svētā mise Aglonā paredzēta pulksten 16.30. Uz to iepriekš bija reģistrējušies aptuveni 32 000 cilvēku, taču Aglonas sakrālais laukums var uzņemt lielāku cilvēku skaitu, tāpēc uz Aglonu ir ticis aicināts ikviens, kurš vēlas redzēt un satikt pāvestu.
Vairāk par to, kas jāzina par pāvesta vizīti, kā arī to, kā tur nokļūt un ko drīkst vai nedrīkst ņemt līdz uz pasākumiem, iespējams uzzināt "Delfi" apkopojumā šeit.
Ārlietu ministrijas mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka Svētais Krēsls bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas Republikas neatkarību pēc tās nodibināšanas 1918. gadā. Diplomātiskās attiecības ar Latviju tika atjaunotas 1991. gada 1. oktobrī.
Pirms 25 gadiem Latviju vizītē apmeklēja toreizējais Romas pāvests Jānis Pāvils II.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
