Kā informē Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrā, sagaidot pāvestu sv. Jēkaba katedrālē, Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs sacīja, ka katoļticīgie Latvijā ir kā "mazais ganāmpulciņš, kuri kā sāls un raugs var ieviest atjaunotu kvalitāti sociāli ekonomiskajos un kulturālajos procesos".
"Šajā katedrālē ir pulcējušies mūsu vecākā gada gājuma ļaudis. Viņiem ir sava dzīves pieredze, kas aizsākusies un turpinājusies pirms Otrā pasaules kara, kara laikā un vēlāk pēckara skarbajos apstākļos, kad valdīja ateisma ideoloģija ar tās draudiem un ierobežojumiem. Mūsu vidū ir politiski represētie, par ticību Kristum kādreiz vajātie un izsūtītie, arī pensionāri, kuri pensijas zemā līmeņa dēļ bieži vien tik tikko izdzīvo," sacīja arhibīskaps.
"Mūsu vidū ir tie, kuri ir saglabājuši ticību Kristum arī oficiālā ateisma gados un tagad pat savā trūkumā aktīvi kalpo draudzēs un tur, kur tas nepieciešams, piemēram, Marijas leģionā. Mūsu vidū ir arī konsekrētās māsas, kuras savu veltīšanos Kristum izdzīvoja vajāšanu gados. Klātesošās personas pārstāv arī tos vecākā gada gājuma ļaudis, kuri nevarēja ierasties uz tikšanos ar Jūsu Svētību, bet seko Jūsu soļiem Latvijā ar "Radio Marija" un citu katolisko mediju starpniecību, kas ļauj tiem piedalīties mūsu lūgšanās un liturģijā," sacīja arhibīskaps.
Pāvests, tiekoties ar senioriem sv. Jēkaba katedrālē, sacīja, ka gados veco brāļu un māsu klātbūtne viņam atgādina divus fragmentus no šīs katedrāles aizbildņa — apustuļa Jēkaba vēstules. Tās sākumā un beigās viņš, lietojot divus atšķirīgus jēdzienus, aicinājis būt izturīgiem. "Esmu drošs, ka varam dzirdēt "Kunga brāļa" balsi, kurš šodien vēlas mūs uzrunāt," sacīja pāvests.
Viņš atzina, ka klātesošie bijuši pakļauti visa veida pārbaudījumiem: kara šausmām, tām sekojošajām politiskajām represijām, vajāšanām un izsūtījumiem.
"Jūs esat bijuši izturīgi, esat izturējuši ticībā. Nedz nacistu, nedz padomju režīms nav apdzēsis ticību jūsu sirdīs. Dažus no jums tas nav spējis atraut no priesterības un klosterdzīves. Daži ir bijuši katehēti, citi dažādos veidos kalpoja draudzē, pat riskējot ar dzīvību; jūs esat izcīnījuši labo cīņu, esat ceļa nobeigumā, un esat saglabājuši ticību," sacīja pāvests.
"Tomēr apustulis Jēkabs uzstāj, ka šī pacietība iztur ticības pārbaudījumus, ļaujot atklāties pilnīgiem darbiem. Jūsu rīcība toreiz ir izrādījusies pilnīga un tai arvien ir jātiecas pēc pilnības jaunos apstākļos," sacīja pāvests.
"Jūs, kas esat veltījuši dvēseli un miesu, kas esat veltījuši dzīvi, lai atgūtu jūsu tēvzemes brīvību, bieži vien jūtaties aizmirsti. Lai arī tas skan paradoksāli, šodien — brīvības vārdā — brīvie cilvēki gados vecos nolemj vientulībai, izraidīšanai, līdzekļu trūkumam, izstumšanai un pat postam. Ja tas tā ir, tad tie, kas ir cīnījušies par tiesību iegūšanu, ir kļuvuši par tā saucamā brīvības un progresa vilciena pēdējā vagona pasažieriem, kas noraugās uz svešām svinībām, lai gan godināti un cildināti, tomēr aizmirsti ikdienas dzīvē," senioriem sacīja pāvests Francisks.
Apustulis Jēkabs aicina būt izturīgiem, nepadoties. "Šajā ceļā rūpes par visu labo, garīgā nobriešana un izaugsme mīlestībā ir labākais pretsvars pret ļaunumu," kā tas norādīts apustuliskajā pamudinājumā "Gaudete et exultate".
"Nepadodieties mazdūšībai un skumjām, nezaudējiet lēnprātību un vēl jo mazāk — cerību," skubināja pāvests.
Viņš atzīmēja, ka savas vēstules noslēgumā svētais Jēkabs vēlreiz aicina būt pacietīgiem, lietojot vārdu, kas sevī apvieno divas nozīmes: panest pacietīgi un cerēt pacietīgi.
"Es iedrošinu arī jūs jūsu ģimenēs un jūsu tēvzemē būt par šo divu attieksmju — pacietībā piesātinātu izturības un cerības — priekšzīmi. Šādi jūs turpināsiet veidot savu tautu. Jūs, kam aiz muguras jau daudzas vasaras, esat dzīva liecība izturībai nelaimēs, kā arī pravietojuma dāvanai, kas jaunajām paaudzēm atgādina, ka aizsardzība un rūpes par iepriekšējām paaudzēm ir Dievam tīkamas un vērtīgas, un sauc uz Dievu, ja paliek neievērotas," senioriem sacīja pāvests.
"Jums, kam aiz muguras jau daudzas vasaras, nav jāaizmirst, ka esat tautas saknes, ka esat saknes jauniem dzinumiem, kuriem vēl jāuzzied un jānes augļi; aizstāviet šīs saknes, uzturiet tās dzīvas, lai bērni un jaunieši varētu tajās nostiprināties un saprast, ka "viss, kas kokā ir uzziedējis, dzīvo no tā, kas dus zem zemes"," sacīja katoļu baznīcas galva.
"Virs šī dievnama ambonas ir rakstīts: "Ja jūs šodien dzirdēsiet viņa balsi, nenocietiniet savas sirdis". Nocietināta sirds ir pārakmeņojusies, tā zaudē prieku par Dieva jaunumu, atsakās no gara jaunības, atsakās baudīt un redzēt, ka vienmēr, katrā laikā līdz pat beigām Kungs ir labs," savu uzrunu noslēdza pāvests.
Jau ziņots, ka Vatikāna valsts vadītājs un Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks Latvijā apmeklē divas pilsētas – Rīgu, kur viņš jau pirmdienas rīta pusē tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī piedalījās ekumeniskā dievkalpojumā Rīgas domā, un arī apmeklēja sv. Jēkaba katedrāli.
Pēcpusdienā pāvests devās uz netālo pasažieru ostu, lai no tās ar helikopteru dotos uz Aglonu. Svētā mise Aglonā paredzēta pulksten 16.30. Uz to iepriekš bija reģistrējušies aptuveni 32 000 cilvēku, taču Aglonas sakrālais laukums var uzņemt lielāku cilvēku skaitu, tāpēc uz Aglonu ir ticis aicināts ikviens, kurš vēlas redzēt un satikt pāvestu.
Ārlietu ministrijas mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka Svētais Krēsls bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas Republikas neatkarību pēc tās nodibināšanas 1918. gadā. Diplomātiskās attiecības ar Latviju tika atjaunotas 1991. gada 1. oktobrī.
Pirms 25 gadiem Latviju vizītē apmeklēja toreizējais Romas pāvests Jānis Pāvils II.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
