Nolikt malā apsūdzības un pieņemt vienam otru – pāvests Francisks mudina ticīgos Aglonā  (258)

Viņš atzīmēja, atsaucoties uz svētajā Misē lasīto Svēto Rakstu fragmentu, ka Marija tic Jēzum un pieņem mācekli [sv. Jāni], jo attiecības, kas mūs dziedina un atbrīvo, atver mūs uz satikšanos un brālību. Bīskaps Sloskāns, kurš atdusas šeit, pēc izsūtīšanas rakstīja vecākiem, lūdzot, lai viņi neļauj sirdīs iezagties atriebības vai rūgtuma jūtām, jo tad "mēs vairs nebūsim īsti kristieši".

Mēs tiešām varētu teikt, ka tas, ko svētais Lūkass stāsta Apustuļu darbu grāmatu sākumā, atkārtojas šeit – esam cieši vienoti lūgšanā un vienoti ar mūsu Māti, šodien mēs pieņemam kā savas vizītes moto -– "Marija, rādi, ka esi mūsu māte, rādi, kur ir tavs krustā sistais dēls," lai mēs tur atrastu Tavu klātbūtni, sacīja pāvests.

Viņš atzīmēja, ka Jāņa Evaņģēlijs atklāj divas epizodes, kur krustojas Jēzus un viņa mātes dzīves ceļi. "Šķiet, ka evaņģēlists mums vēlas parādīt Jēzus māti divās pretrunīgās situācijās – prieks par laulību [Jņ 2. 1-5] un krusta noslēpums. Marija mums atklāj, kas ir šis noslēpums, kurā Kungs vēlas dalīties ar mums," sacīja pāvests.

Pāvests sacīja, ka pirmais, uz ko evaņģēlists norāda, ir tas, ka Marija "stingri stāv uz kājām" līdzās savam dēlam. Nav viegli tur stāvēt, bet viņa neizvairās, un nav mazdūšīga. Marija rāda, ka viņa ir līdzās tiem, kas cieš, līdzās tiem, no kuriem visa pasaule bēg, kas tiek tiesāti, visu nosodīti un izsūtīti. Runa ir par to, ka viņi ir ārpus sistēmas, sabiedrības, atstumti. Kopā ar viņiem ir arī māte – piekalta nesaprašanas un ciešanu krustā, sacīja pāvests Francisks.

"Marija mums rāda to, kādu nostāju mums ieņemt šo realitāšu priekšā. Tāpat tas nav kāds solidaritātes tūrisms. Nepieciešams, lai viņi justu, ka mēs esam viņu pusē – visi sabiedrības atraidītie var pieredzēt šo mūsu Mātes tuvumu, jo ikvienā, kas cieš, ir klātesošas Viņa [Jēzus] mātes atvērtās brūces. Iesim pretī cilvēkiem, lai ietu viņiem līdzās, nebaidīsimies pieredzēt maiguma spēku, un, palīdzot citiem, sarežģīt savu dzīvi. Paliksim drosmīgi un ar sirdi pievērsti Dievam," sacīja pāvests.

Viņš atzīmēja, ka Jēzus aicināja Mariju pieņemt mīļoto mācekli kā savu dēlu. Jēzus atklāja, ka nepietiek ar būšanu līdzās, ka savstarpēji jāpieņem vienam otru, jo "var jau būt blakus, dzīvot vienā kvartālā, strādāt tai pašā darbavietā, taču nepieņemt otru un nepūlēties pieņemt viņu ar mīlestību".

Pāvests atzina, ka Marija un šo zemju mācekļi aicina mūs pieņemt otru, un no jauna uzticēties brāļiem – universālajai brālībai. Taču Marija rāda sevi arī kā sievieti, kura ļauj sevi uzņemt kā tādu, kas kļūst par mācekļa [sv. Jāņa] dzīves daļu. Kā paklausīga mācekle viņa ļauj sevi uzņemt, viņa piemērojas tā dzīves ritmam, kurš ir jaunāks par viņu. "Tas vienmēr traucē. Bet kad ar ticību ieklausāmies rīkojumā pieņemt citus un tikt pieņemtiem, tad tas kļūst iespējams – pieņemt vienību dažādībā," sacīja pāvests Francisks.

"Marija vēlas mums dot savu drosmi, lai mēs stāvētu stingru un noturīgi. Viņa liek atskanēt savai balsij, lai šajā viņas sanktuārijā mēs visi apņemtos pieņemt cits citu bez diskriminācijas, un lai Latvijā visi uzzinātu, ka mēs vēlamies pieņemt cits citu un viens otru tādi, kādi esam un kādi viņi ir," savu uzrunu noslēdza pāvests.

Jau ziņots, ka Vatikāna valsts vadītājs un Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks Latvijā apmeklē divas pilsētas – Rīgu, kur viņš jau pirmdienas rīta pusē tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī piedalījās ekumeniskā dievkalpojumā Rīgas domā, un arī apmeklēja sv. Jēkaba katedrāli, un Aglonu, kur viņš svin svēto Misi.

Ārlietu ministrijas mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka Svētais Krēsls bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas Republikas neatkarību pēc tās nodibināšanas 1918. gadā. Diplomātiskās attiecības ar Latviju tika atjaunotas 1991. gada 1. oktobrī.

Pirms 25 gadiem Latviju vizītē apmeklēja toreizējais Romas pāvests Jānis Pāvils II.