Lūgts izskaidrot šos riskus, Mežviets atsaucās uz sava kolēģa, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša pausto, ka VDK informācijas nākšana atklātībā varētu mazināt uzticēšanos valsts drošības iestādēm.
"Jāsaprot, ka arī mūsdienu Latvijā ir personas, kas sadarbojas ar valsts drošības iestādēm, un tā ir ārkārtīgi slepena, ārkārtīgi sensitīva informācija. Piekrītot sniegt kaut kādu atbalstu savas valsts drošības iestādēm, cilvēki rēķinās ar to, ka šī informācija vienmēr, mūžīgos laikos paliks slepena un diskrēta, un nekad to neviens neuzzinās. Ja mēs atklājam informāciju par personām, kuras savulaik sadarbojušās ar šajā gadījumā totalitāras valsts drošības iestādēm, tas zināmā mērā var atturēt cilvēkus sniegt atbalstu savas valsts drošības iestādēm," skaidroja Mežviets.
Kā ziņots, SAB nosūtījis vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, norādot, ka VDK kartotēkas publicēšana internetā var radīt atsevišķus riskus, tostarp pazemināt uzticēšanos drošības iestādēm, tādējādi atstājot iespaidu uz valsts drošības iestāžu līdzšinējo darbu. Kartotēkās esošā informācija var radīt nesamērīgu, nepamatotu, bez pierādījumiem esošu personas interešu aizskārumu, uzskata SAB.
Saeima pagājušā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus par bijušās VDK aģentūras alfabētiskās, kā arī statistiskās kartotēkas publicēšanu internetā 2018.gadā. Grozījumi paredz publicēt arī VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, kā arī ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēkas. Publicēšanu plānots veikt Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) interneta vietnē. No 2019.gada 1.maija paredzēts publicēt arī vēl citus VDK dokumentus.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien skatīs trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus minētajiem likuma grozījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
