Saeima pēdējā sēdē pirms vēlēšanām, 4. oktobrī, lēmusi nodot izskatīšanai komisijās opozīcijas deputātu ierosinājumu izsniegt pabalstus vientuļajiem pensionāriem vismaz minimālās vecuma pensijas apmērā attiecīgajā gadā.
Likumprojektu ierosinājuši nodot izskatīšanai komisijā deputāti Romāns Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts; kandidēs no "Saskaņas"), Anrijs Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts; kandidēs no "Saskaņas"), Mārtiņš Šics (LRA), Jūlija Stepaņenko (S), Inguna Sudraba (NSL), Aivars Meija (pie frakcijām nepiederošs deputāts; kandidēs no "Saskaņas"), Silvija Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte; kandidēs no LRA) un Ivars Zariņš (S).
"Latvija ir demokrātiska, tiesiska un sociāli atbildīga valsts. Satversme norāda uz likumdevēja un valdības pienākumu savā darbībā ievērot sociālās atbildības un taisnīguma principu. Ir jāizlīdzina būtiskākās sociālās atšķirības sabiedrībā. Izvērtējot Latvijas pensiju sistēmu, OECD secinājusi, ka veco ļaužu nabadzības līmenis ir augsts," Saeimas sēdē uzsver Mežeckis. "Jau divus gadus šāda sistēma darbojas Igaunijā, tā tur darbojas lieliski. Aktīvas diskusijas notiek arī Lietuvā," deputāts papildina.
Ierosinājums paredz reizi gadā katram vientuļajam pensionāram
Deputātu iesniegtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka Saeima katru gadu vientuļajiem pensionāriem nosaka pabalsta apmēru, kas nedrīkst būt mazāks par vienas minimālās vecuma pensijas apmēru attiecīgajā gadā.
Likuma grozījumi stātos spēkā no 2019. gada 1. janvāra, teikts iesniegtajā likumprojektā.
"Satversme norāda uz likumdevēja un valdības pienākumu savā darbībā ievērot sociālās atbildības un taisnīguma principu. Latvijai atbilstoši tās Satversmei ir jādara viss iespējamais, lai izlīdzinātu būtiskākās sociālās atšķirības sabiedrībā, kā arī jārūpējas par sociālo taisnīgumu un cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem," deputāti pamato iesniegto likumprojektu.
Šogad, 2018. gadā, pensiju saņem 455 667 pensionāri. Janvārī vidējā vecuma pensija Latvijā bija 320,27 eiro, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.
Lielākā daļa jeb 48,2% saņēma vecuma pensiju 200 līdz 300 eiro apmērā, 24,4% - 300 līdz 400 eiro apmērā, bet 7,4% senioru saņēma pensiju 400 līdz 500 eiro apmērā. Vecuma pensiju, kas mazāka par 100 eiro, saņēma 5,1% cilvēku, savukārt pensiju 100 līdz 200 eiro apmērā saņēma 6,6% senioru. Minimālā pensija šobrīd ir 117,39 eiro.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, nabadzības riskam Latvijā šobrīd pakļauti 72,8% cilvēku vecumā virs 65 gadiem, kuri dzīvo vieni. Kopumā Latvijā ir ap 105 000 vientuļo pensionāru.
Likumprojekta iniciatori uzsver, ka valstij ir pienākums rūpēties par vismazāk sociāli aizsargāto sabiedrības daļu, tāpēc ir jāatbalsta šie grozījumi.
Anotācijā atgādināts, ka Ekonomiskās sadarbības un organizācijas (OECD) Latvijai savā ziņojumā par pensiju sistēmu ir norādījusi, ka "Latvijai būtu nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā, tādā veidā samazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību".
Tāpat OECD skaidro, ka šobrīd ir iespēja palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz OECD vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā.
OECD novērojumi liecina, ka relatīvais veco ļaužu nabadzības līmenis ir sevišķi augsts starp sievietēm un cilvēkiem, kuri vecāki par 75 gadiem. Pamata pensiju līmenis ir ļoti zems un nominālā izteiksmē tas nav audzis jau vairāk nekā desmit gadus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
