VVD pastiprināti kontrolēs lašu un taimiņu nārsta upes  (22)

Bukleviča skaidro, ka, sargājot lašupes, VVD palielinās inspekciju skaitu reģionos, kā arī piesaistīs papildspēkus no pašvaldībām, Valsts policijas un Zemessardzes, kā arī sadarbosies ar Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoriem un sabiedriskajiem vides inspektoriem. Lašu saudzēšanas laikā VVD aicina arī iedzīvotājus ziņot inspektoriem par iespējamu nelikumīgu šo zivju ieguvi "Vides SOS".

Tāpat VVD vērš uzmanību, ka lašu un taimiņu ieguve iepriekš minētajā periodā ir aizliegta visā Latvijā. Šis aizliegums neattiecas uz lašu un taimiņu nozveju, kas iegūta nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavas posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES. Šajā laikā tiek zvejoti arī vaislinieki zivju atražošanas vajadzībām.

2017. gadā lašu un taimiņu ieguves lieguma laikā VVD inspektori noformēja 23 administratīvo pārkāpumu protokolus par zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem. Četros gadījumos lieta tika nodota kriminālprocesa uzsākšanai. Latvijas iekšējos ūdeņos šajā laikā tika konstatēti un izņemti 176 bezsaimnieka zvejas rīki un konfiscēti 12 zvejas rīki, bet jūras piekrastē izņemti 26 bezsaimnieka zvejas rīki un konfiscēti četri nelikumīgi zvejas rīki. Par VVD konstatētajiem administratīvajiem pārkāpumiem ir pieņemti 12 lēmumi par naudas soda piemērošanu par kopējo summu 730 eiro. Par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem ir aprēķināti 1565 eiro.

VVD atgādina, ka par vienu nelikumīgi noķertu lasi vai taimiņu, ja tas iegūts iekšējos ūdeņos, zivju resursiem nodarīto zaudējumu apmērs ir noteikts 715 eiro, bet jūrā – 429 eiro. Turklāt tiek piemērots arī administratīvais sods par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem. Fiziskām personām tas noteikts no 280 līdz 700 eiro, juridiskām – no 700 līdz 4 300 eiro. Ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā konstatēts ievērojams zaudējums, pārkāpējam draud arī kriminālatbildība.

Savvaļas laši, kas nārsto un pirmos dzīves gadus pavada Latvijas upēs, ir unikāla, tūkstošu gadu laikā dabiskajiem apstākļiem pielāgojusies populācija, kura, kā pauž VVD, ir jāsaglabā kā mūsu nacionālais dzīvās dabas resurss. Salīdzinājumā ar mākslīgi vairotajiem lašiem Latvijas upēs dabīgie jeb savvaļas laši ir krietnā mazākumā.

Valsts vides dienesta pārstāve informē, ka nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajiem, kad tie kļūst vieglāk pieejami to ikru un gaļas kārotājiem. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas ap 50 jaunu lašu. Tāpēc nelikumīga lašu iegūšana šajā laikā ir daudz vairāk nekā vienas zivs iznīcināšana. Pēc speciālistu aplēsēm dabīgie Latvijas laši upēs ir tikai ap 10-15%, pārējie ir no zivjaudzētavām ielaistie. Dabīgo lašu genofonds ir ļoti bagāts un daudzveidīgs, izveidojies ilgā evolūcijas procesā.