Autovadītājs no Rīgas domes iztiesā kompensāciju par bedrē sabojātu riepu  (60)

Autovadītājs 2016. gada 14. februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. "Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota," aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, "nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami". Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Vēlāk autoservisā konstatēts, ka bedrē iebraukušā spēkrata labajam priekšējam ritenim ir bojāta riepa un saliekts disks. Servisa darbinieks arī noformējis defektācijas aktu, tajā norādot, ka riepas un diska bojājumi radušies, visticamāk, iebraucot bedrē.

Autovadītājs sākotnēji bija vērsies Rīgas domes Satiksmes departamentā, prasot atlīdzināt zaudējumus defektācijas aktā norādītajā apmērā. Šoferis bija atsaucies uz likuma "Par autoceļiem" 1. panta 2. daļu, kas paredz, ka pilsētu ielas ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā, kā arī Ceļu satiksmes likuma 6. panta 1. daļas 3. punktu, kas nosaka, ka ceļa pārvaldītājam ir pienākums "nodrošināt, lai nekavējoties tiktu novērsti šķēršļi, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt bīstamo vietu aprīkošanu ar atbilstošiem satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem līdz šo šķēršļu likvidēšanai".

Tomēr Satiksmes departaments autovadītājam bija atteicis zaudējumu atlīdzināšanu, norādot, ka pēc negadījuma "nav objektīvi fiksēti transportlīdzeklim nodarītie bojājumi, līdz ar to nevar objektīvi spriest par bojājumu un zaudējumu apmēru un to cēlonisko sakaru ar iespējamo iebraukšanu bedrē". Departaments bija skaidrojis, ka bojājumi transportlīdzeklim varēja rasties, nevis iebraucot Valdemāra ielas bedrē, bet kādā citā vietā. Tāpat atbildē autovadītājam bija norādīts, ka, ievērojot visas Ceļu satiksmes noteikumu prasības, viņš būtu varējis bedri savlaicīgi pamanīt un apbraukt vai nobremzēt pirms tās, neapdraudot citus satiksmes dalībniekus.

Autovadītājs nepiekrita Satiksmes departamenta paustajam, tāpēc vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Tiesa pēc šofera pieteikuma ierosināja lietu, tomēr vēlāk tiesvedību izbeidza, atzīstot, ka tas ir civiltiesisks strīds, līdz ar to atlīdzinājums ir piedzenams civilprocesuālā, nevis administratīvā procesa kārtībā.

Ņemot vērā minēto, autovadītājs vērsās ar pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Prasītājs norādīja, ka Satiksmes departamenta bezdarbība, nenodrošinot ceļa uzturēšanu atbilstoši Ceļu satiksmes likuma prasībām, ir ciešā cēloniskā sakarā ar viņam piederošajai automašīnai nodarītajiem riteņa riepas un diska bojājumiem, līdz ar to pašvaldībai ir pienākums atlīdzināt izdevumus par vienas lietotas riepas iegādi 12,50 eiro apmērā, vienas riepas montāžu piecu eiro apmērā un diska remontu 15 eiro apmērā. Tādējādi autovadītājs prasīja piedzīt no Rīgas domes Satiksmes departamenta kopumā 32,50 eiro, kā arī tiesāšanās izdevumus.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzina, ka prasība ir pamatota un apmierināma. Tiesa savā spriedumā norādīja, ka "apstākļos, kad atbildētāja nav nodrošinājusi attiecīgā ielas posma atbilstību iepriekš minēto normu prasībām, argumenti par to, ka prasītājs varēja negadījumu novērst, rīkojoties atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 99., 100. punkta prasībām, vērtējami kritiski, jo, pirmkārt, nav pamata uzskatīt, ka prasītājs būtu vadījis automašīnu, pārsniedzot attiecīgajā vietā atļauto braukšanas ātrumu vai neievērojot satiksmes intensitāti, ceļa, meteoroloģiskos u.c. apstākļus".

Tiesa norādīja, ka tai nav iespējams izvērtēt, vai prasītājam konkrētajos apstākļos pastāvēja objektīva iespējamība izvairīties no iebraukšanas bedrē, "tomēr minētajam apstāklim nav arī būtiskas nozīmes strīda izšķiršanā, jo tas neattaisno ceļu pārvaldītāja pieļautu bezdarbību attiecīgā ielas posma uzturēšanā, ievērojot arī apstākli, ka šī pienākuma izpilde ir pamatota nevis ar kādas konkrētas personas, bet gan sabiedrības interesēm".

Tiesas spriedumā arī teikts, ka konkrētajā gadījumā autovadītājam "kā satiksmes dalībniekam ir tiesības sagaidīt, ka pilsētas ielu pārvaldītājs nodrošinās ielu uzturēšanu atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 6. panta prasībām, nolūkā pastiprināt ceļu satiksmes drošību un pēc iespējas samazināt jebkādu ceļu satiksmes dalībnieku apdraudējumu".

Tiesa atzīmēja, ka lietā esošie pierādījumi vērtējami to kopumā. "Novērtējot konstatēto apstākļu kopumu - negadījuma faktu un tā apstākļus, kas reģistrēti ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā, nenorobežotas bedres esamību ielas braucamās daļas labajā pusē, prasītāja jau negadījuma apstākļu pārbaudes brīdī sniegtos paskaidrojumus par sajustajiem traucējumiem automašīnas vadībā uzreiz pēc iebraukšanas bedrē, laika ziņā negadījumam tūlītēji sekojošas darbības automašīnas tehniskā stāvokļa pārbaudei un bojājumu novēršanai - tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja automašīnai konstatētie labās priekšējās riepas un diska bojājumi ir radušies kā sekas negadījumam, prasītājam iebraucot uz ielas braucamās daļas esošā bedrē. Atbildētājas iebildumi, ka nav izslēdzams, ka bojājumi automašīnai varēja tikt nodarīti jebkurā citā vietā pēc negadījuma un notikuma vietas atstāšanas, vērtējami kritiski, jo tiem ir pieņēmuma raksturs," teikts spriedumā.

Rezultātā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 12. septembrī apmierināja autovadītāja prasību un nosprieda piedzīt no Rīgas domes Satiksmes departamenta par labu prasītājam zaudējumus 32,50 eiro apmērā un samaksāto valsts nodevu 71,14 eiro apmērā, kopā piedzenot 103,64 eiro.

Spriedumu 20 dienu laikā varēja pārsūdzēt apelācijas kārtībā, taču, kā liecina dati Tiesu informatīvajā sistēmā, līdz šim neviena apelācijas sūdzība lietā nav reģistrēta.