Vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā pazudušas teltis, zābaki, formastērpi vai to daļas, atklāja pērn veikta inventarizācija Jaunsardzes un informācijas centra vienībās, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto". Saistībā ar notikušo policijā bija uzsākti arī divi kriminālprocesi.
Jaunsardzes un informācijas centram pirms pusotra gada mainījās vadība. Viens no iemesliem, kādēļ līgumu ar iepriekšējo vadītāju Druvi Kleinu nepagarināja, bija juceklis mantu aprites sistēmā, vēstīja raidījums. Stājoties amatā jaunajam vadītājam Aivim Mirbaham, darbinieki bija apliecinājuši, ka pazudušu mantu nav, taču rudenī inventarizācija parādīja citu ainu. Kurzemes novadā un paša centra noliktavā atklāja pamatīgu mantu iztrūkumu.
Jaunsardzes un informācijas centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs raidījumam atzina: "Vietās, kur bija iztrūkums, sekoja dienesta izmeklēšana, kas nāca klajā ar trim lieliem atzinumiem, kā radies šis iztrūkums: pirmkārt, negodprātīga darbinieku attieksme, otrais - materiāltehnisko līdzekļu aprite nesaskanēja ar attaisnojuma dokumentu apriti, treškārt – materiāltehnisko līdzekļu aprites kultūra ļoti zemā līmenī.
"de facto" rīcībā esošā informācija liecina, ka pazuduši desmitiem formastērpu sastāvdaļu – bikses, jakas, tostarp siltās, krekli, formas zābaki, arī dažādi armijas naži, kur viena eksemplāra cena tuvojas simt eiro, vairākas teltis, Latvijas karogi un citas lietas.
"Mēs vērtējām šo situāciju tajā brīdī, un vienojāmies, ka Jaunsardze veic pastiprinātu mantu apzināšanu un attiecīgi mēs neuzsākām revīziju inventarizāciju ministrijas līmeņa, jo tas nozīmētu, ka mums būtu faktiski jāparalizē visa jaunsardzes uz trīs mēnešiem," atzina Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Vairāku mēnešu garumā bija centieni atrast daļu no pazudušajām mantām, daļu no Jaunsardzes centra īpašuma atrada noliktavās un pie darbiniekiem, taču galu galā tomēr fiksēts iztrūkums 56 571 eiro apmērā. Kur šīs mantas palikušas – neviens neņemas viennozīmīgi apgalvot.
Uz jautājumu, vai mantas ir noklīdušas, vai pastāv arī iespēja, ka kaut kas pārdots tirgū, Jaunsardzes vadītājs Mirbahs atbildēja: "Ja godīgi, šis ir jautājums, uz kuru es nevaru atbildēt. Un tāpēc es arī gaidu tiesvedību, lai šo jautājumu noskaidrotu. Pašreiz man ir ļoti grūti pieņemt domu, ka šī manta varētu būt tikusi pārdota. Es ceru, ka tā nav. Ka tā manta ir vienkārši dokumentu aprites kārtā vai - nepareizās dokumentu aprites kārtā, pazudusi. To rādīs tiesvedība un kriminālprocesi."
Pēc notikušā Jaunsardzes un informācijas centrs atlaida četrus cilvēkus. Par divu darbinieku rīcību Valsts policija uzsāka kriminālprocesus. Viens no tiem gan izbeigts, jo, iesaistoties policijai, mantas atgūtas. Otrā kriminālprocesā izmeklēšana turpinās.
Vēl ar vienu apgādes speciālistu uzsākta tiesvedība par zaudējumu atlīdzināšanu vairāk nekā 16 tūkstoš eiro apmērā. Viņš iesniedzis pretprasību un lūdz atjaunot darbā. "Mantas tika izdalītas jaunsargiem pa tiešo, arī nemaz man neredzot, bet pēc tam padota ziņa, ka tur ir mantas. Apzinot instruktoru - jā, ir [mantas], pēc tam aizbraucot noskaidrot reālo skaitu, skaits arī atšķiras," atklāj bijušais Jaunsardzes darbinieks, kurš strādāja ar apgādes jautājumiem. Viņš savu identitāti nevēlējās atklāt.
Esošais 1.novada nodaļas vadītājs Andris Spricis norādīja, ka šajā amatā apstiprināts pēc iztrūkuma atklāšanas un ir atbildīgs tikai par seku novēršanu. "Mans jautājums bija tāds - ko darīt, lai tas neatkārtotos," sacīja Spricis.
Iepriekš jaunsargu vienības Kurzemē vadīja Dainis Karols – ZZS biedrs un tagadējais Talsu mērs. Viņš Jaunsardzi atstāja pēc pašvaldību vēlēšanām pērn jūnijā. Karols vēl pērn bija arī aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa (ZZS) padomnieks jaunsardzes jautājumos. Viņš savu kā vadītāja atbildību nesaskata. Un uzsvēra, ka apgādes speciālists nebija viņa, bet gan centra padotais.
"Es katrā ziņā noliedzu jebkuras spekulācijas un kaut kādas vainas meklēšanu, ka tur instruktori vai inventarizācijas netika veiktas, jo iestādes vadītājs nav katru reizi sastādījis komisijas. Tur nav stāsta," stāstīja bijušais Jaunsardzes 1.novada nodaļas vadītājs Dainis Karols, Talsu novada domes priekšsēdētājs (ZZS).
Savukārt atlaistais apgādes speciālists norāda uz to, ka mantu bijis ārkārtīgi daudz un pēdējos gados to kļuvis aizvien vairāk. Uzskaite bija jāveic viņam vienam un daudz ko viņš vienkārši neesot paspējis izdarīt. Jaunsardzes centra vadītājs atzina, ka šogad visa mantu izsniegšanas kārtība un arī norakstīšana, ir būtiski mainīta.
Aizsardzības ministrija plāno pārmaiņas, lai ne formas, ne pārējais inventārs neaizklīstu nezināmos ceļos – ne jaunsargiem, ne zemessargiem. "Mēs pašlaik ejam uz kopēju visas nodrošinājuma sistēmas digitalizāciju, noliktavas saimniecības sakārtošanu atbilstoši, lai mēs varētu izsekot, kā manta kustās, bet tas nav īss process. Tie ir trīs līdz pieci gadi," atzina Jānis Garisons.
Pērnā gada nogalē Jaunsardzes un informācijas centrs veicis vienu no lielākajiem iepirkumiem – par 782 769 eiro) iegādājies īpaša materiāla lietus jakas un piegādātas šovasar.
Pēdējos piecos gados Jaunsardzes finansējums ir izaudzis no diviem miljoniem eiro līdz gandrīz sešiem miljoniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
