Aglonas novadā esošā Cirīšu ūdenskrātuve, kas zināma arī kā Cirīšu HES, vilina makšķerniekus izmēģināt laimi loma noķeršanā. Vairāki aculiecinieki vērsušies pie portāla "Delfi", norādot uz nepatīkamu ainu – rezerves ūdens nolaišanas kanālā manīti vairāki miruši bebri.
Aculiecinieki skaidro, ka hidroelektrostacijā ir rezerves ūdens nolaišanas kanāls, kas ir līdz astoņiem metriem dziļš ar vertikālām betona sienām. Kanāla sākumā ir slūžas, kurām līdz augšmalai ir ūdens ezera pusē, tāpēc, kad bebri rāpjas ārā no ūdens, viņi pārveļas pāri slūžām un krīt no sešu metru augstuma uz plika betona, situāciju raksturo aculiecinieki.
Tādējādi bebrs kritiena rezultātā gūst traumas, bet kanāla augsto sienu dēļ tas nevar izkļūt ārā, tāpēc tur paliek, atstāts likteņa varā, skaidro aculiecinieki.
Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecības pārstāvis Vilmārs Skutelis portālam "Delfi" norāda, ka, apsekojot Cirīšu HES, tika konstatēts, ka rezerves ūdens nolaišanas kanālos ir iekrituši un nobeigušies pieci bebri.
"Ir veiktas pārrunas ar Daugavpils reģionālās vides pārvaldes inspektoriem, kuri solīja apsekot būvi un īpašniekiem izvirzīt prasības būves pārveidošanai, lai tur nevarētu iekrist bebri vai arī, piemēram, īpaši aizsargājamie dzīvnieki," norāda Skutelis, piebilstot, ka ir iespējams diezgan vienkārši novērst šo problēmu, ja būves īpašniekam par to būtu kāda interese.
Aculiecinieks portālam "Delfi" pēc nedēļas pastāstīja, ka, vēlreiz aizbraucot uz notikuma vietu, bebru tur vairs neesot bijis. Tam vizītes laikā apstiprinājumu guvuši arī Aglonas novada būvvaldes darbinieki.
Būvvaldes vadītājs Valdis Viļums apliecina, ka pašvaldībā ir uzrakstīts iesniegums par bebru bojāeju un būvvaldes pārstāvji ir bijuši objektā. "Dzīvniekus mēs vairs nemanījām, bet mums ir iesniegums ar fotogrāfijām un mēneša laikā mēs reaģēsim atbilstoši likumdošanai," sola Viļums.
Tai pat laikā viņš norāda, ka šoreiz būvvalde nav tik kompetenta, lai hidrobūvēm piedāvātu pareizāko risinājumu – kādas izmaiņas nepieciešamas, kādus norobežojumus vai kādas zīmes. "Ir skaidrs, ka vieta ir jānorobežo un jāreaģē šajā situācijā. Pieaicināsim hidrobūvju speciālistus, lai viņi sniedz savu kompetento slēdzienu," skaidro Viļums.
Bebri Latvijā ir ļoti bieži sastopami, neaizsargājami dzīvnieki, norāda Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Elīna Ezeriņa: "Sava dzīvesveida dēļ tie nodara zaudējumus gan mežsaimniekiem, gan lauksaimniekiem. Atsevišķos gadījumos, izmainot konkrētās vietas hidroloģisko režīmu, viņi var iznīcināt retu augu un biotopu atradnes, vienlaikus radot piemērotus apstākļus citām sugām". Viņa piebilst, ka bebri Latvijā ir nelimitēti medījami dzīvnieki, bet medību sarežģītības dēļ medību slodze kopumā tos neapdraud un populāciju nesamazina.
Ezeriņa norāda, ka Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka ir aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, cita starpā dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī, turklāt slimiem un ievainotiem dzīvniekiem ir sniedzama palīdzība, ja nepieciešams, pat pieaicinot praktizējošu veterinārārstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
