Baltkrievijas VDK un apvienošanas ideja: vai Igaunijā tiešām strādā viens 'superdienests'  (51)

Gandrīz visi politiķi, tostarp arī ilggadējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), diskusijā pie Jāņa Dombura nepiekrita tam, ka jāapvieno pretizlūkošana un izlūkošana, pievienojot korupcijas apkarošanu. Viņš skaidroja, ka viens spēcīgs dienests koncentrētu ļoti spēcīgu varu. Tā vietā viņš pieļāva, ka varētu vērtēt, kur funkcijas nodalīt un kur tās pārklājas. Runājot par iepriekš diskusijā piedāvāto iestāžu auditēšanu, Kozlovskis norādīja, ka to var darīt tikai Nacionālās drošības komisija un nav pieļaujams, ka tās auditētu kāds no malas. Pēc auditēšanas, viņaprāt, varētu arī spriest par dienestu efektivitāti.

Pilnīgi pretējās domās bija Strīķe, kas sacīja, ka JKP piedāvā izveidot Nacionālo drošības biroju. "Mums pašlaik ir trīs valsts drošības iestādes – Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD), Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Drošības policija (DP). Tas ir patiešām, salīdzinot ar citām valstīm, ļoti stipri par daudz. Izveidojušās tās ir vēsturiski, viņas ir ļoti dāsni atalgotas. No Drošības policijas reālo rezultātu, kas ir ierakstīts funkcijā noziegumu apkarošana, kad tiek prasīts uzrādīt viņiem nav ko. Runājot, ka tāds modelis ļoti veiksmīgi darbojas Igaunijā. Sauc viņu KaPo, kur patiešam gan korupcijas apkarotāji, gan valsts drošības spiegu ķērāji ir uzrādījuši labākus rezultātus. Un pats pēdējas, ja mēs runājam par ietekmēšanu, tad tagad Lembergs [no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs – aut.] caur Kučinski [Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) – aut.] ļoti veiksmīgi ietekmē gan KNAB, gan DP, gan daudzas citas iestādes," sacīja Strīķe.

Savukārt, atbildot uz kolēģu bažām par varas koncentrāciju, Strīķe nosmēja, ka Igaunijā ir demokrātija un KaPo veiksmīgi darbojas.

Igaunijas drošības iestāžu likums, kas regulē gan KaPo, gan Valsts ārējās drošības dienestu (Valisluureamet) darbību un funkcijas, paredz šādas Igaunijas iekšējās drošības dienesta funkcijas: valsts varas konstitucionālās kārtības vai teritoriālās integritātes maiņas ar spēku novēršana un apkarošana, kā arī šim mērķim nepieciešamās informācijas vākšana un apstrāde, pret valsti vērstas izlūkošanas darbības novēršana un apkarošana, tai skaitā valsts noslēpuma un klasificētas informācijas aizsardzība, terorisma un terorisma finansēšanas novēršana un apkarošana un šim nolūkam vajadzīgās informācijas vākšana un apstrāde. Vēl KaPo funkcija ir korupcijas, kas apdraud valsts drošību, novēršana un apkarošana un citu noziedzīgu nodarījumu, kuru pirmstiesas izmeklēšana ir dienesta kompetencē, izmeklēšana.

Runājot par korupcijas gadījumu izmeklēšanu, jānorāda, ka KaPo nodarbojas tikai ar augstāko valsts amatpersonu koruptīvo rīcību izmeklēšanu. Zemāka līmeņa valsts amatpersonu korupcijas gadījumus izmeklē Igaunijas policija, kurā šo gadījumu izmeklēšanai izveidota speciāla nodaļa.

Minētais likums regulē arī Valsts ārējās izlūkošanas dienesta darbību un kompetences. Välisluureamet funkcijās ietilpst valsts ārējās, ekonomiskās un valsts aizsardzības politikas formulēšanai un valsts aizsardzībai nepieciešamās informācijas vākšana un apstrāde par ārvalstīm un to darbībām, pretizlūkošana, lai aizsargātu valsts ārvalstu misijas, kā arī tādas Aizsardzības spēku struktūrvienības vai personālu, kas atrodas ārpus valsts teritorijas, pretizlūkošana dienesta personāla un to personu, kas sadarbojas ar dienestu, un dienesta piederošā īpašuma aizsardzībai, īpašu sakaru pakalpojumu organizēšana un pārbaude. Valisluureamet uzdevums ir arī sniegt atbalstu KaPo saistībā ar informācijas vākšanu ar īpašiem elektronisko sakaru līdzekļiem. Tāpat Välisluureamet pēc izlūkošanas sniedz profesionālu palīdzību aizsardzības spēkiem.

Kopumā vērtējot, ārlietu izlūkdienesta uzdevums ir nodrošināt Igaunijas nacionālo drošību un saglabāt konstitucionālo kārtību, izmantojot ne militārus preventīvus pasākumus. Ārējās drošības dienestam nav izmeklēšanas funkciju – līdz ar to tas nenodarbojas ar personu aizturēšanu un kriminālprocesu izmeklēšanu.

Papildus šiem dienestiem Igaunijā pielaides valsts noslēpuma objektam, pamatojoties uz drošības dienestu savākto informāciju, izsniedz speciāli tam izveidota institūcija. Igauņiem ir arī militārās izlūkošanas struktūra nacionālajos bruņotajos spēkos.

KaPo atrodas zem Igaunijas Iekšlietu ministrijas, bet Valisluureamet – zem Igaunijas aizsardzības ministrijas.

Nozares pārstāvji un to pārzinošie eksperti par ideju apvienot Latvijas specdienestus, kā arī KNAB vienā "superdienestā" runā nelabprāt, taču atzīst, ka ideja sajaukt kopā izlūkošanas, pretizlūkošanas un tiesību aizsardzības iestādes ir Latvijas drošības interesēm neatbilstoša un slikta.

Pirmkārt, tāpēc, ka katram dienestam ir noteikts kompetenču loks, ko regulē Latvijas likumi, tostarp Krimināllikums. Otrkārt, dienesti savstarpējo sadarbību vērtē kā labu un pienākumu pildīšanas laikā iegūtu informāciju, kas piekritīga citam dienestam, nodod to kompetentajai institūcijai.

Taču lielākoties visi norāda uz riskiem, izveidojot institūciju, kuras rokās koncentrēta tik liela vara, tādējādi savā būtībā tas esot jautājums par demokrātiju – vienā iestādē tiek koncentrēts liels daudzums gan informācijas, gan pilnvaru. Tāpat tiktu jaukas specdienestu un tiesībsargājošo iestāžu funkcijas, kas ir pretrunā ar Rietumu izpratni par varas dalīšanu. Proti, tas ir pretrunā ar valdības principu, kurā atsevišķas institūcijas ir pilnvarotas novērst citu institūciju darbības un tiek mudinātas dalīties varā. Pilnvaru nodalīšana ir valsts pārvaldes modelis, kas sadalās trīs jomās: likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara. Katrai no jomām ir tiesības ierobežot vai pārbaudīt pārējās divas, un tas rada līdzsvaru. No demokrātijas viedokļa raugoties, ir veselīgi, lai šīs funkcijas ir nodalītas un tās līdztekus prokuratūrai uzrauga dažādu politisko partiju pārstāvji.

Salīdzinot ar drošības dienestu struktūrām reģionā, tuvākais līdzinieks šādam modelim – vienam dienestam, kas iekļauj gan izlūkošanu, pretizlūkošanu, korupcijas apkarošanu, pielaižu izsniegšanu un citas funkcijas, ko Latvijā pilda jau minētie dienesti, kā arī Iekšējās drošības birojs, ir Baltkrievijas Valsts drošības komiteja (VDK). Baltkrievijas VDK ir tās nacionālā izlūkošanas aģentūra un tā ir viena no nedaudzajām izlūkošanas aģentūrām, kuras pēc Padomju Savienības sabrukuma saglabājusi veco nosaukumu.

Tā vietā aptaujātie nozares pārzinātāji uzsver, ka nepieciešams atrisināt izglītības jautājumu, jo vienīgais aspekts, kur drošības dienesti savā starpā konkurē, ir cilvēku resurss. Turklāt runa nav tikai par sākotnējo izglītību, lai dienestā varētu kļūt par augstas raudzes profesionāli, bet arī par iespēju specializēties un attīstīt zināšanas jau strādājot dienestā. Dienestos atzīst, ka ar Policijas koledžas piedāvāto izglītību jaunajiem darbiniekiem nepietiek, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas, tāpēc drīzāk ir jāmeklē risinājums šajā jautājumā.

Runas par specializētas mācību iestādes izveidi "uzpeld" ik pa laikam, taču pēdējā amatpersonu retorika liecina, ka ideja par atsevišķas izglītības iestādes izveidi policistiem un iekšlietu struktūru dienestiem tuvākajā laikā netiks īstenota.

Latvijas Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs 2014. gadā apskatīja iespējas izveidot Latvijas Nacionālo drošības akadēmiju uz Latvijas Aizsardzības akadēmijas bāzes un sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm. Toreiz pētniecības centrs bija noskaidrojis, ka drošības iestāžu darbinieku izglītības ziņā Igaunija Latvijai ir ne vienu vien soli priekšā. Centra ziņojumā rakstītais liecina, ka Igaunijā militārpersonu apmācība notiek trīs specializētās militārās izglītības mācību iestādēs un divās civilās izglītības iestādēs. Savukārt galvenā mācību iestāde policistiem ir Igaunijas Drošības zinātņu akadēmija, kas sastāv no četrām atsevišķām koledžām: Glābšanas darbu koledžas, Finanšu koledžas, Tieslietu koledžas un Policijas un Valsts robežsardzes koledžas.