Pēc šonedēļ notikušajām konsultācijām ar politiskajām partijām, Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpinās izvērtēt Alda Gobzema (KPVLV), Jāņa Bordāna (JKP) un Arta Pabrika (AP) kandidatūras Ministru prezidenta amatam. Vējonis arī aicina partijas pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos par atbalstu vienam premjera amata kandidātam.
Ceturtdien un piektdien prezidents Rīgas pilī tikās ar visām 13. Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām un to nominētajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem. Valsts prezidents sagaida, ka turpmākajā politisko partiju konsultāciju laikā tiks panākta vienošanās par vairākuma atbalstu vienam no šiem kandidātiem, teikts paziņojumā medijiem.
"Lai radītu priekšnosacījumus valsts attīstībai un izaugsmei ilgtermiņā, visas sabiedrības interesēs ir stabilas, lemtspējīgas un rīcībspējīgas valdības izveidošana, kurai 13. Saeimā būtu vairākuma atbalsts. No politiskajām partijām sagaidu atbildīgu un izlēmīgu rīcību, lai pēc iespējas ātrāk vienotos gan par koalīcijas aprisēm, gan darāmajiem darbiem," uzsver Vējonis.
Valsts prezidents izvirzīs tikai tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, par kuru nebūs šaubu, ka viņš saņems atļauju pieejai valsts noslēpumam. Lai noskaidrotu iespējamību saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam, tikšanās laikā Valsts prezidents aicināja visus trīs potenciālos Ministru prezidenta amata kandidātus iesniegt nepieciešamos dokumentus.
Valsts prezidents sarunās ar partijām kā būtiskus jautājumus norādīja:
- nemainīgu valsts eiroatlantisko kursu;
- drošības stiprināšanu, novirzot ne mazāk kā 2% no IKP aizsardzības vajadzībām;
- gatavību nodrošināt jau īstenoto reformu nepārtrauktību un pēctecību izglītības, veselības un nodokļu politikas jomās, kā arī gatavību lemt par jaunu nepieciešamu reformu īstenošanu;
- spēju veidot sabalansētu valsts budžetu;
- tiesiskuma stiprināšanu, t. sk. tiesu sistēmas darba uzlabošanu, turpmāku maksātnespējas jomas sakārtošanu. Vienlīdz būtiski Latvijas iekšējās un ārējās drošības interesēs ir saglabāt varas dalīšanas principu, tāpēc nav atbalstāma vēlme koncentrēt valsts drošības iestādes.
- sabiedrisko mediju stiprināšanu, jo neatkarīgi un profesionāli mediji ir demokrātijas un mūsu valsts drošības pamats;
- finanšu sistēmas drošības stiprināšanu, t.sk. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma apkarošanas sistēmas uzlabošanu.
Tikšanos laikā Valsts prezidents informējis partiju pārstāvjus, ka jaunajā Saeimā atkārtoti iesniegs nepilsoņu bērnu likumdošanas iniciatīvu, kā arī uzturēs savu iniciatīvu par labiem likumiem.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Valsts prezidents rīkojumu par nākamā Ministru prezidenta aicināšanu varēs izdot tikai pēc tam, kad līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi 2018. gada 6. novembrī būs atkāpies esošais Ministru kabinets.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
