"Jau kuro reizi, lasot bērniem pasakas, pārliecinos, ka daudzi latviešu tautas stāsti patiesībā ir nederīgi. Man liekas, ka šīs pasakas bieži vien ir vairāk kaitīgas nekā labas," raksta tētis Jānis. Viena no pasakām, kas, viņaprāt, atvasēm nebūtu jādzird, ir par to, kā divi eži nolemj piemuļķot zaķi, lai varētu viņam izraut desmit ūsas: "Kāpēc lai mazam bērnam mācītu, ka ir labi muļķot otru ar nodomu nodarīt fizisku kaitējumu?"
Tomēr jo sevišķi tēti Jāni šokēja nesen no bibliotēkas sievas pārnestā pasaku grāmata ar stāstiem "Kas bailīgāks par zaķi" un "Sala derības ar zaķi". Pirmajā stāstā garausim apnika dzīve, jo pa dienu to vajāja mednieks ar suņiem, bet naktīs bija jābaidās no vilka. Zaķis nolēma doties mežā padarīt sev galu. "Kuram vispār varēja ienākt doma bērnu pasakā rakstīt par pašnāvību kā veidu, lai atbrīvotos no problēmām?" neizpratnē vīrietis. Savukārt otrajā pasakā galvenais varonis zaķis saderēja ar lauski, ka tas nevarēs garausi nosaldēt. Lauskis tik stipri saldēja, ka zaķim "acis no pieres leca ārā", bet tas vienalga nepadevās. "Un ko tas māca bērniem?" vaicā tētis. "Pēc tam brīnās, ka bērni sader uz bīstamām muļķībām. Bet, kāpēc ne? Ja jau mamma un tētis tādas pasakas lasa vakaros, tad jau tas prātīgi saderēt uz lietām, kuras tevi var nogalināt."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
