Pagājušajā nedēļā asociācijas valdes sēdē un biedru sapulcē, skatot aktuālos veselības aprūpes jautājumus, ģimenes ārsti secinājuši, ka e-veselībā joprojām nav veikti nepieciešamie uzlabojumi ērtākai, ātrākai un drošākai lietošanai, kā arī pēdējā mēneša laikā atjaunojušies sistēmas darbības traucējumi. Tādēļ ģimenes ārsti sniedz neapmierinošu vērtējumu e-veselības darbībai, asociācija vēstīja paziņojumā medijiem.
"Vasarā traucējumu faktiski nebija, sistēma strādāja, lai arī vienmēr ne tik ātri, taču pēdējā mēneša laikā sistēma ir atslēgusies darba laikā. Piemēram, piektdien, parādījās traucējumi uz kādām 30 minūtēm, sistēma atslēdzās, nestrādāja," stāsta Veide.
Portāls "Delfi" par šīm problēmām taujāja Veselības ministrijā un Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
"Pēdējo divu mēnešu laikā e-veselības sistēma ir darbojusies stabili," atbildēja NVD sabiedrisko attiecību pārstāve Evija Štālberga. Sistēmas attīstīšanas un uzlabošanas darbi bijuši plānveida, īstenojot tos nakts stundās, un iepriekš par plānotajiem darbiem brīdinot ārstniecības iestādes un aptiekas.
"Attiecībā uz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas sniegto viedokli par e-veselības sistēmas darbību, atzīstam, ka šo piektdien, pēc e-veselības sistēmas ilgstoši stabilas darbības, laika posmā no pulksten 10.15 līdz 10.45 bija novērojami neplānoti sistēmas darbības traucējumi, kurus e-veselības speciālisti novērsa iespējami operatīvi, vienlaikus nodrošinot, lai šī situācija vairs neatkārtojas," skaidroja Štālberga.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija norāda, ka šā gada 3.jūlijā nosūtījusi NVD vēstuli, kurā jautājusi par sistēmas uzlabojumiem, taču atbilde neesot saņemta. Pēdējos mēnešos ģimenes ārsti arī ievērojuši, ka joprojām e-veselības sistēmā nav pilnveidots kompensējamo un parasto zāļu reģistrs. "Reģistrā nav joprojām visas zāļu devas, arī, cik oriģinālā ir tablešu skaits," paskaidro Veide.
Izrakstot pacientam darbnespējas lapu, joprojām ārstam jārēķinās ar liekiem soļiem, kas sistēmā jāveic, līdz ar to šim procesam jāvelta ilgāks laiks nekā nepieciešams.
"Tāpat arī no 1. septembra bija jābūt ieviestiem elektroniskajiem nosūtījumiem uz lielajām klīniskās universitātes slimnīcām, taču nevar nosūtījumus izrakstīt," stāsta Veide.
Jautāta par elektroniskajiem nosūtījumiem, veselības ministre Anda Čakša (ZZS) norāda, ka šis projekts ir sākts, "taču nav tik labi, kā gribētu, lielajās slimnīcās šobrīd testē šos nosūtījumus".
Veselības ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāvis Oskars Šneiders stāsta, ka no 1. septembra e-nosūtījumu funkcionalitāte ir lietojama e-veselības portālā, un ārsti aicināti izmantot e-nosūtījumu, pacientu nosūtot uz izmeklējumu vai ārstu konsultācijām trīs universitātes slimnīcās. Taču šobrīd nav skaidrības, vai šos e-nosūtījumus varot veikt ģimenes ārstu vietējās sistēmās, proti, tie ārsti, kas nestrādā e-veselības portālā. "Plānots, ka e-nosūtījums no 1.janvāra tiek lietots pilnā apmērā, nosūtot pacientus uz valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu ārstniecības iestādēs," stāsta Šneiders.
NVD arī norāda ka gada 31. oktobrī Veselības ministrijā norisināsies Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) padomes sēde, uz kuru tiks aicināti arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvji, lai kopīgi pārrunātu E-veselības sistēmas darbību un izvērtētu veicamo darbu prioritātes, tajā skaitā to veikšanas saturu un laika plānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
