Otrdien Ministru kabineta atbalstītais Finanšu ministrijas konceptuālais ziņojums paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm vecumā līdz 39 gadiem tiesības uz 3. pensiju līmeņa iemaksām, ja amatpersonas nodarbinātas VID ilgāk par pieciem gadiem.
Savukārt amatpersonām no 40 līdz 54 gadu vecumam tiek paredzētas tiesības izvēlēties vienu no diviem piedāvātajiem variantiem – iemaksas pensiju fondā vai izdienas pensija. Atbilstoši piedāvātajam risinājumam muitnieka izdienas pensija būs 55% apmērā no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no amata. Tātad izdienas pensijas apmērs nebūs atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla un būs lielāks, nekā vispārējā kārtībā piešķirtā valsts vecuma pensija, secina VK.
"VK ieskatā nav pieļaujama arvien jaunu nozaru izdienas pensiju virzīšana, pirms nav veikts visaptverošs izdienas pensijas sistēmas izvērtējums, kā arī pārskatītas valsts budžeta ilgtermiņa iespējas izdienas pensiju finansēšanā," norāda VK sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja.
VID savukārt jau iepriekš šo priekšlikumu vērtējis kā pakāpenisku pāreju no izdienas pensijām uz 3. pensiju līmeņa iemaksām.
VK atgādina, ka izvērtējumu par izdienas pensiju sistēmu pašlaik veic arī Saeimas Analītiskais dienests.
Tiesa, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lēma šo jautājumu uzdot pētīt Saeimas Analītiskajam dienestam pirms vairāk nekā gada, taču publiski nav izskanējis verdikts, ko darīt tālāk.
Jau vēstīs, ka izdienas pensiju sistēma jau iepriekš no VK puses izpelnījusies skarbus vārdus – pērnā gada vidū kontrole norādīja, ka tās nav uzskatāmas par pensiju sistēmas un pensiju politikas sastāvdaļu, jo nav vienota kopskata un vienotas analīzes, kam tieši izdienas pensijas vajadzīgas un pēc kādiem nosacījumiem piešķiramas.
VK dati liecina, ka septiņi no 10 izdienas pensiju saņēmējiem turpina strādāt, lielākā daļa – tajos pašos resoros un organizācijās.
VK dati liecina, ka pērn izdienas pensijām bija nepieciešami vairāk nekā 60 miljoni eiro, savukārt par 2021. gadu tiek prognozēts, ka būs nepieciešami 75 miljoni eiro no valsts budžeta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
