Šis likums ir nonācis Saeimas komisijas darba kārtībā, jo tajā nepieciešamas noteikt, ka Valsts prezidentu ievēlē atklātā balsojumā, kā to paredz jau pieņemtie grozījumi Satversmē.
Vienlaikus Kūtris izmatoja šo iespēju, lai virzītu papildus priekšlikumus. Viens no tiem paredzēja, ka personu par Valsts prezidenta kandidātu var izvirzīt politiskā partija vai persona pati sevi. Priekšlikums tika noraidīts.
Šobrīd noteikts, ka kandidatūras Prezidija locekļu, Valsts prezidenta un valsts kontroliera amatiem iesniedz deputāti. Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka priekšlikums tādējādi paredz, ka deputātiem turpmāk vairs nebūtu iespējas izvirzīt prezidenta kandidātu. Biroja ieskatā, šāda priekšlikuma satura atbalstīšana nonāktu pretrunā ar vairākiem likumiem.
Tāpat komisija vērtēja un noraidīja Kūtra priekšlikumu, kas paredzēja, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš pilsonību ieguvis no dzimšanas, kuram nav citas valsts pilsonības, kurš vismaz pēdējos trīs gadus ir dzīvojis Latvijā un līdz vēlēšanu dienai ir sasniedzis 40 gadu vecumu.
Kūtris skaidroja, ka Valsts prezidents nevar būt cilvēks, kas iebraucis Latvijā vien uz īsu brīdi un nepārzina Latvijas situāciju. "Ja persona nodzīvojusi Latvijā trīs gadus, tas nozīmē, ka cilvēks ir atbraucis dzīvot uz valsti jau pēdējā prezidenta pilnvaru laikā, nevis īsu brīdi pirms jaunā prezidenta ievēlēšanas," skaidroja deputāts.
Komisijas locekļiem radās jautājumi, kādā veidā tiktu pārbaudīts, vai persona patiešām vismaz trīs gadus dzīvojusi Latvijā, tomēr Kūtris nevarēja sniegt skaidru atbildi.
Deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka šis priekšlikums varētu būt vērsts pret konkrētu personu, proti, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Viņš Kūtrim uzdeva jautājumu, par to, vai tādā gadījumā uzskatāms, ka Levits pēdējos trīs gadus ir dzīvojis Latvijā? Kūtris skaidroja, ka likums nebūtu jāraksta konkrētam cilvēkam, bet gan principā un pēc būtības, iekļaujot neitrālus kritērijus.
Juridiskā biroja ieskatā, Kūtra priekšlikums sašaurina pilsoņa tiesības tikt ievēlētam prezidenta amatā, kā arī nepastāv mehānisms, kā pārliecināties, ka persona dzīvojusi Latvijā.
Vienīgais priekšlikums, kas tika atbalstīts, bija rosinājums likumā ierakstīt, ka Valsts prezidenta amatā nevar ievēlēt personu, kura likumā paredzētajā kārtībā atzīta par personu ar ierobežotu rīcībspēju. Līdz šim tas ir definēts nedaudz citādiem vārdiem, proti, Valsts prezidenta amatā nevar ievēlēt personu, kura likumā paredzētajā kārtībā atzīta par rīcībnespējīgu.
Sēdes beigās komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojekta virzību uz pēdējo lasījumu, aicinot to iekļaut 25.oktobra Saeimas plenārsēdē.
Jau vēstīts, ka parlaments oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Satversmē, nosakot, ka Valsts prezidents Saeimā tiek ievēlēts atklāti. Izmaiņas Satversmē stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī, bet vēl nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā.
Šīs idejas iniciatoriem iepriekš vairākus gadus nebija izdevies gūt atbalsts atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā. Tomēr 13.Saeimas vēlēšanu priekšvakarā attiecīgie grozījumi saņēma nepieciešamo atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
