Likvidējamās AS "Latvijas krājbanka" administratora "KPMG Baltics" prasībā par 15 miljonu eiro solidāru piedziņu no bankas bijušajiem valdes locekļiem esošie pierādījumi liecina, ka abi aizdevumi, par kuriem celta prasība, izsniegti uzņēmēja Vladimira Antonova un ar viņu saistīto personu interesēs, piektdien Rīgas apgabaltiesā sacīja prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs.
Pierādījumi arī ļauj secināt, ka bankas valde par to ir zinājusi. Turklāt prasītāju iesniegtie pierādījumi nepārprotami ļaušot izdarīt secinājumus, ka bijušās bankas valdes locekļi abās epizodēs savus pienākumus nav veikuši ar pienācīgu rūpību, bet likuši darījumos iesaistīto personu intereses pāri noguldītāju un bankas interesēm.
Jau ziņots, ka civillietā par solidāru 15 miljonu eiro piedziņu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nosprieda solidāri piedzīt šo summu no septiņiem bijušajiem "Latvijas krājbankas" valdes locekļiem. Atbildētāji šajā lietā ir Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, bijušais valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis, kādreizējais valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.
"Latvijas krājbankas" administrators "KPMG Baltics" prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, cēla 2015. gadā. 2016. gadā Anglijas Augstākā tiesa pasludināja spriedumu, atzīstot "Latvijas krājbankas" faktisko vairākuma akcionāru un bijušo padomes locekli Vladimiru Antonovu par vainīgu zaudējumu nodarīšanā bankai.
Iepriekš laikraksts "Latvijas Avīze" vēstīja, ka pirmās instances tiesa toreiz atzina, ka 2008. gada 1. jūlijā "Latvijas krājbanka" noslēdza aizdevuma līgumu un aizdeva Kiprā reģistrētajai ārzonas kompānijai "Plazmexon Investments Limited" 2,4 miljonus eiro jahtas "Highlander" iegādei no citā ārzonā – Nīderlandes Antiļu salās – reģistrētās kompānijas "Latin American Tug Holding N.V.".
Lēmumu piešķirt šo aizdevumu jahtas iegādei pieņēma bankas valdes priekšsēdētājs Bondars kopā ar pieciem valdes locekļiem. Kā izriet no tiesas sprieduma, bankas vadībai nevarēja būt noslēpums, ka reālais pircējs ir ārzonā "noslēpies" Antonovs, bet pārdevējs – kompānijas "Spyker", kurā viens no akcionāriem bijis pats Antonovs, izpilddirektors un dibinātājs Viktors Millers.
Rīgas apgabaltiesā ceturtdien prasītāja pārstāvis skaidroja, ka runa ir par divām aizdevumu epizodēm – viena ir par aizdevumu jahtas iegādei, bet otra – par nekustamā īpašuma Sanktpēterburgā attīstīšanu.
Kā piektdien tiesas sēdē sacīja Vonsovičs, "Latvijas krājbanka" 2008. gadā izsniedza aizdevumu 2,4 miljonu eiro apmērā jahtas iegādei ārzonās reģistrētai kompānijai.
Vonsovičs uzsvēra, ka aizdevums netika izsniegts bankas, bet gan Antonova un ar viņu saistītu personu interesēs. Šī klienta, kam izsniegts aizdevums, anketā norādīts, ka uzņēmuma reālais īpašnieks ir Krievijas banķieris Vladimirs Antonovs, bet pilnvarotā persona – viņa brālēns. Tāpat aizdevuma shēmā iesaistīts Antonova sievastēvs, bet galvotājs bijis kāds Viktors Millers, kurš ir Antonova draugs.
Lai saņemtu aizdevumu uzņēmumos notikusi fiktīva patiesā labuma guvēja maiņa, par ko liecina 2009. gadā bankas Klientu uzraudzības nodaļas direktores nosūtītais e-pasts tā brīža valdes loceklei Ovčiņņikovai.
Prasītāju lietā iesniegtie pierādījumi liecinot, ka izsniegtā aizdevuma pirmā daļa – aptuveni 800 000 eiro – aizskaitīta uzņēmumam "Spyker", kurā Antonovs bijis patiesā labuma guvējs, ar mērķi dzēst Millera parādsaistības, savukārt otro daļu uzņēmums "Plazmexon" samaksājis uzņēmumam, kas arī saistīts ar Vladimiru Antonovu. Vēlāk banka izmaksājusi arī aizdevuma papildinājumu "Plazmexon". Aizdevuma mērķis bijis ķīlas objekta – jahtas – uzlabošanas un modernizācijas darbu apmaksa. Aizdevuma līguma grozījumus parakstījis Antonova brālēns.
Atsaucoties uz Anglijas tiesas spriedumu, Vonsovičs sacīja, ka pats Antonovs atzinis, ka "Plazmexon" patiesas īpašnieks ir viņš.
Arī Priedītis 2016. gadā Augstākajā tiesā (AT), sniedzot liecības kādā citā civillietā, apstiprinājis, ka "Plazmexon" kredīts organizēts pirms tas tika izdots. "Plazmexon" piederējušas "Latvijas krājbankas" akcijas, kas iegādātas, kad banka jau bija izsniegusi "Plazmexon" aizdevumu, bet pirms vēl izsniegts aizdevuma papildinājums. Bankas akcijas iegādātas no kompānijas, kurā Surmača sievastēvs ir valdes loceklis.
Prasītāja pārstāvis uzsvēra, ka "Latvijas Krājbankas" valde pat neapskatīja iespēju izbeigt aizdevuma izmaksu vai pieprasīt pirmstermiņa atmaksu, bet tā vietā vietā atbrīvoja parādnieku no visām saistībām, pārņemot savā īpašumā jahtu. Kā liecina prasītāja pārstāvja teiktais, jahta bijusi kritiskā stāvoklī – tādā, ka ar to nebija iespējams kuģot. Banka publiskā izsolē jahtu pārdevusi par aptuveni 800 000 eiro. Izsolē nepieciešamo maksājumu veicis tas pats Millers.
Vonsovičs teica, ka ir secināms – izsniegtā nauda nav bijis bankas aizdevums, bet gan noorganizēta nauda Antonova vajadzībām, par ko valdes locekļiem vajadzēja zināt. Tāpat viņš akcentēja īpaši labvēlīgos aizdevuma izsniegšanas un apkalpošanas noteikumus, kas pārkāpuši bankas kredītpolitiku.
Aizdevums izsniegts, lai gan bankas rīcībā nav bijuši "Plazmexon" finanšu darbības pārskati, bet bankai jāizvērtē informācija par aizdevuma ņēmēja kredītvēsturi un kredītspēju, pamatojoties uz iepriekšējiem finansiāliem rezultātiem un naudas plūsmas prognozi. "Plazmexon" nav iesniedzis bankai finanšu pārskatu, kas raksturotu kredītspēju, kā arī aizdevums izsniegts, lai arī bankas lietvedībā nav bijis pieteikums kredīta izsniegšanai, saimnieciskās darbības apraksts, kā arī nav izraksta par soda naudas līguma slēgšanu.
Aizdevuma komisijas maksa segta no izsniegtā aizdevuma, lai arī bankas kredītpolitika paredz, ka, piešķirot nodrošinātos aizdevumus, nosaka potenciālā aizņēmēja un bankas finansiālās līdzdalības proporciju. Ja nav noteikta aizņēmēja līdzdalība, tas palielina bankas kredītrisku. Nauda "Plazmexon" izsniegta bez jebkāda saistību nodrošinājuma, un "Plazmexon" aizdevums izmantots Millera parādsaistību dzēšanai.
No tā prasītājs secinājis, ka šī īpaši draudzīgā attieksme pret "Plazmexon" liecina par pakļaušanos trešo personu interesēm un faktu, ka bankas valde vieglprātīgi izsniegusi aizdevumu.
Vonsovičs norādīja, ka bankā neviens nav mēģinājis pārbaudīt Millera kā galvotāja finansiālo stāvokli. Tāpat arī jahtas novērtētājs pat nebija jahtu apskatījis pirms sniedza ļoti augstu jahtas novērtējumu.
Placbergs esot apgalvojis, ka jahta ir ļoti labā stāvoklī un to var izīrēt par vairākiem desmitiem tūkstošu eiro nedēļā, taču ASV tiesvedības dokumenti liecina, ka jahta 2011. gadā visu laikus stāvējusi pietauvota piestātnē. Lietā esošie dokumenti liecina, ka bijis vēl citu neatkarīgu novērtētāju vērtējums par jahtas vērību, kur tā novērtēta par 22% zemāk. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) interesējusies, kāpēc banka paļāvusies uz augstāko novērtējumu, uz ko Ovčiņņikova atbildējusi, ka tas vērtējums bijis tikai vadlīnijas.
Savukārt Anglijas tiesa spriedumā atzinusi, ka banka nebūtu noslēgusi šo darījumu, ja Antonovs nebūtu licis tā rīkoties, norādīja advokāts.
Līdz ar to par šo epizodi prasītājs pieteicis solidāri piedzīt no bijušajiem bankas valdes locekļiem 1,99 miljonus eiro.
Otrā epizode ir par aizdevumu uzņēmumam "Consultant" nekustamā īpašuma Sanktpēterburgā attīstīšanai. Arī šis aizdevums prasītāja ieskatā izsniegts Antonovam un ar viņu saistītu personu interesēs. Pirms aizdevuma izsniegšanas kā "Consultant" īpašnieks bija norādīts cits cilvēks, bet jau nākamajā dienā kredīta analizes veidlapā kā 100% īpašnieks parādījās Maksims Ančipolovskis, kurš bijis juridiskais konsultants ar Antonovu saistītajā "Converse bank", kā arī sniedzis juridisko palīdzību "Latvijas krājbankas" iegādes darījuma noslēgšanā, un kādā brīdī ieņēmis arī bankas padomes locekļa amatu.
Advokāts norādīja, ka Ančipolovskis bijis pazīstams ar Surmača sievastēvu, bet Priedītis jau minētajā civillietā AT apstiprinājis, ka visi nerezidentu kredīti bijuši saistīt vai nu ar Antonovu, viņa biznesa partneriem vai radiem, vai kaut kādā veidā saistītiem ar viņu cilvēkiem, un nejaušu cilvēku nav bijis.
Arī šajā gadījumā aizdevuma ņēmējs nav varējis aizdevumu atmaksāt, tāpēc nolemts īpašumu pārdot izsolē. Ja īpašuma izsole divreiz nenotiek, tad banka var iegūt īpašumu par 25% zemāku cenu nekā izsoles sākuma cena.
Pirmajā izsolē neviens nav piedalījies, tāpēc tā atzīta par nenotikušu. Taču vēl pirms otrās izsoles banka vienojusies par īpašuma pārņemšanu par aptuveni 20 miljoniem ASV dolāru. Advokāts vērsa uzmanību, ka Anglijas tiesas ekspertu atzinums liecina – nekustamā īpašuma objekta vērtība 2010. gadā bija 2,5 miljoni ASV dolāru.
Līdz ar to prasītāja ieskatā var izdarīt secinājumu, ka aizdevumā izsniegtā nauda bijusi noorganizēta Antonova vajadzībām, par ko valde zinājusi un par ko tai vajadzēja zināt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
