Nākamā gada budžeta iespējas ir tik vājas, ka neizpildīti paliks vecās koalīcijas solījumi. Pirmie cietīs mediķi, viņiem solītā 20% algas pielikuma nebūs, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Trīspusējās padomes sēdes laikā Finanšu ministrija prezentēja 2019. gada budžeta plānu, kas nosūtīts izskatīšanai Eiropas Komisijā. Tajā visi gali sakrīt – ekonomika aug, bezdarbs mazinās un budžeta deficīts ir normas robežās. Sirsnīgo noskaņu šonedēļ notiekošajā sanāksmē izjauca Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, jo mediķu algu pielikums plānā nav.
"Diemžēl budžeta plāna projektā nav paredzēts pieaugumam medicīnas personālam un nav paredzēts finansējums virsstundu apmaksai," sanāksmē atzina Keris.
Premjers un finanšu ministre gan skaidroja, ka algu pieaugumu nav apstiprinājis Ministru kabinets. Tas ir bijis tikai Veselības ministres Andas Čakšas solījums.
Šogad mediķiem algas palielināja par 30%. Kera vadītā arodbiedrība un Veselības ministre pirms vēlēšanām vienojās, ka 20% pieaugums būs arī nākamajos trīs gados. 2019. gadā tam būtu vajadzīgi 70 miljoni eiro. Tagad ministre aicina mediķus vērsties pie jaunajiem politiskajiem spēkiem.
"Es dzirdēju tādus solījumu kā dubultot māsiņu algas, pielikt ārstiem pie algām daudz lielākā apmērā, līdz ar to man ir pamats domāt, ka jaunajai valdībai tāpat būs spēkā visi šie solījumi un tiks turpināts iesāktais gan atalgojuma pieaugumā, gan zāļu cenu samazināšanā un pacienta līdzmaksājuma mazināšanā," raidījumam pauž Čakša.
Raidījumā pauž, ka iespēja, ka jaunā Saeima valdību varētu apstiprināt jau nedēļu vai divas pēc deputātu zvērestu nodošanas, ir maz ticama. Tas savukārt mazina cerības, ka budžets būs gatavs šogad.
Jaunajai valdībai būs jāizvēlas, vai budžetā nejaukties un gadu turpināt Kučinska koalīcijas politiku, vai mēģināt to mainīt, riskējot valsti uz nenoteiktu laiku atstāt vispār bez budžeta.
Trīs partijas, kas uzņēmušās iniciatīvu valdības veidošanā, pirms vēlēšanām ir sasolījušas labumus, kas prasītu simtiem miljonus eiro. Ja partijas tos gribēs ieviest jau sākot ar 1. janvāri, lemšana par budžetu ieilgs, skaidro "Nekā personīga".
Finanšu ministrijā gatavojas, ka līdz gada beigām budžetu nepieņems. Tādā gadījumā nākamgad katru mēnesi drīkstēs iztērēt divpadsmito daļu no šī gada izdevumiem. Valsts pamatbudžetam lielu problēmu nebūšot, bet pašvaldībām gan sarežģījumus var radīt nodokļu reforma. Valdība ir apsolījusi kompensēt zaudējumus par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu. Ja nebūs budžeta, nebūs arī kompensācijas.
"Šī ietekme 2018. gadā bija mazāka, šogad speciālā dotācija ir 21 miljona apmērā, nākošā gadā, ņemot vērā aktualizētās prognozes mēs runājam, ka speciālā dotācija ir nepieciešama 100 miljonu apmērā. Līdz ar to, ja mēs finanšu izlīdzināšanā iekļausim tikai šo 21 miljonu, pēc šī gada sadales principiem, mēs redzam to, ka pašvaldībām ir gaidām samazinājums šajā periodā, kad darbosies pagaidu budžets," informē FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisāre.
Pēc optimistiskiem aprēķiniem, ja partijas neiestigs dziļās diskusijās, bez budžeta valstij varētu būt jādzīvo līdz februārim, uzskata "Nekā personīga".
Finanšu ministre Dana Reizniece Ozola pagājušajā nedēļā atklāja, ka ministriju budžetos atradusi 50 miljonus eiro, kas jaunajai valdībai būšot kā "ceļamaize". Tomēr šī nauda, visticamāk, arī aizies jau iepriekš zināmiem mērķiem. Piemēram, ārstiem par virsstundu darbu būs jāmaksā 19 miljoni, tiesnešu un prokuroru algu pielikumam nepilni deviņi miljoni. Austrumu robežas iekārtošanai un žoga būves turpināšanai vajadzēs septiņus miljonus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
