Būtiski ierobežos audžuģimenēs esošu bērnu adopciju uz ārvalstīm  (61)

Šobrīd ārvalstu adoptētāji var adoptēt arī bērnu, kurš atrodas audžuģimenē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt pienācīgu adoptējamā audzināšanu un aprūpi ģimenē. Savukārt jaunā Adopcijas kārtība ārzemniekiem pieļauj adoptēt bērnu no audžuģimenes tikai tad, ja adoptētāji ir šī bērna radinieki.

Tāpat kā līdz šim ārvalstnieki arī turpmāk drīkstēs adoptēt otra laulātā bērnu, bērnu no aizbildņa ģimenes, ja tas ir viņu radinieks, kā arī bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt pienācīgu adoptējamā audzināšanu un aprūpi ģimenē.

Par šo jautājumu valdības sēdē izvērsās plašas un brīžiem sakaitētas diskusijas, labklājības ministram Jānim Reiram (V) noraidot visu pārmetumus un uzsverot, ka mērķis ir katram bērnam dot iespēju būt ģimeniskā vidē.

Adopcijas aģentūras pārstāvoša zvērināta advokāte Kristīne Lemantoviča apgalvoja, ka Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos uzliek par pienākumu Latvijai laicīgi informēt par plānotām izmaiņām adopcijas politikā, ko Latvija neesot izdarījusi. Tam iebilda labklājības ministrs, aicinot parādīt, kur ir šāda prasība un piebilstot, ka Latvija sniedz pietiekami daudz informācijas.

Lemantoviča piekrita, ka Latvijas bērniem primāri ir jācenšas nodrošināt iespēja uzaugt ģimenē Latvijā, tomēr uzsvēra, ka ir liela starpība starp ģimenisku vidi, ko sniedz audžuģimene, un ģimeni. Viņa uzsvēra, ka audžuģimenes mērķis ir nodrošināt īslaicīgu aprūpi. Advokāte arī apelēja pie tā, ka ārvalstu adoptētāji biežāk izvēlas adoptēt vecākus bērnus.

Biedrības "Sistēmas bērni" pārstāve Madara Siliņa pauda viedokli, ka minētais regulējums "nekam neder", jo tas nerisina jautājumu par bērnu izvēli, kur viņi vēlas augt. Siliņa piebilda, ka audžuģimene ne vienmēr dod to, ko bērns vēlas, tāpēc bērni no audžuģimenēm nereti piekrīt tikt adoptēti uz ārvalstīm. Viņas ieskatā, nevajadzētu aizliegt adopciju no audžuģimenēm, jo tas ir bērnu tiesību aizskārums.

Savukārt Reirs uzsvēra, ka šādi pārmetumi nav pamatoti, jo adopcija uz ārvalstīm turpināsies. Ministrs piebilda, ka Labklājības ministrijas izstrādātā regulējuma mērķis ir veicināt bērnu adopciju no institūcijām, nevis audžuģimenēm.

Ministrs arī stāstīja, ka ārvalstu adoptētāji šogad no aprūpes iestādēm adoptējuši 17 bērnus, kamēr no audžuģimenēm teju 30. "Gribam pārtraukt šo nevainīgo praksi un dot iespēju katram bērnam būt ģimeniskā vidē, un, pirmkārt, tas ir nepieciešams bērnam, kas ir institūcijā," sacīja Reirs, piebilstot, ka šogad Latvijas iedzīvotāji ir adoptējuši vismaz 40 bērnus.

Līdz ar to apgalvojums, ka bērniem ar šiem noteikumiem tiks liegta ģimeniskā vide, ir pilnīgi nepamatots, teica Reirs.

Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) zināja teikt, ka Latvija ir palikusi viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kas vēl ļauj adoptēt bērnus uz ārvalstīm no audžuģimenēm.

Pēc LM informācijas, kopumā patlaban Adopcijas reģistrā iekļauti 1286 bērni, no kuriem 875 jāmeklē adoptētāji.