Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. To paredz ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā atbalstu guvušie grozījumi Darba likumā, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.
Ja darba pienākumu veikšanai nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu, paredz jaunā Darba likuma redakcija.
Likums tagad paredz: ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai uz valodas pamata, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi. Proti, tie nav saistīti ar darbinieka valodas prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.
Kā norādīts grozījumu anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas. Visbiežāk tā ir krievu valoda, kuras prasmi pieprasa arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.
Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda likumprojekta autori.
Likumprojektu Saeimā iepriekš iesniedza vairāki Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" deputāti: Edvīns Šnore, Aleksandrs Kiršteins, Einārs Cilinskis, Rihards Kols, Raivis Dzintars un Jānis Dombrava.