Mazāk literatūras stundu, vietā drāma: kurš iegūs un kurš zaudēs?

Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" jau ir ceļā uz valdību – 11. oktobrī tas izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, līdz šīs nedēļas piektdienai tika gaidīti priekšlikumi, un drīzumā noteikumu projekts tiks skatīts valdībā.

"No arodbiedrības biedru pedagogu un padomes pārstāvju teiktā izkristalizējās, ka viņi redz apdraudējumu, proti, ka var samazināties stundu skaits pedagogiem. Ja nepārskata slodzes veidošanās principus un samazina literatūras stundu skaitu, tad darba apjoms samazinās un, iespējams, ienākumi samazinās," portālam "Delfi" skaidroja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Viņasprāt, ja Latvija vēlas pilnvērtīgi, profesionāli un kvalitatīvi īstenot jauno mācību satura reformu, ir jāpārskata pedagoga darba slodzes principi.

IZM norāda, ka šobrīd skolas literatūrā var izvēlēties vienu no diviem programmas variantiem. Pirmajā variantā 4.-6. klases posmā ir 175 stundas trīs gados jeb vidēji viena vai divas stundas nedēļā. Savukārt otrajā, kuru īstenojot vairums skolu, ir tieši tikpat, cik tiek piedāvāts tagad – 140 stundas trīs gados jeb divas stundas nedēļā divus gadus, vai divus gadus pa vienai stundai un vienu gadu divas stundas nedēļā.