Satraukumu raisījis jaunais pamatizglītības standarts, proti, Ministru Kabineta noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem, kas 11. oktobrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un kurus drīzumā varētu skatīt valdība.
"Delfi" jau vēstīja, ka šobrīd skolas literatūrā var izvēlēties vienu no diviem programmas variantiem. Pirmajā variantā 4.-6. klases posmā ir 175 stundas trīs gados jeb vidēji viena vai divas stundas nedēļā. Savukārt otrajā, kuru īstenojot vairums skolu, ir tieši tikpat, cik tiek piedāvāts tagad – 140 stundas trīs gados jeb divas stundas nedēļā divus gadus, vai divus gadus pa vienai stundai un vienu gadu divas stundas nedēļā.
7.-9. klases posmā pašlaik ir 210 stundas trīs gados jeb divas stundas nedēļā katru gadu. Jaunajā projektā tiek piedāvāts modelis ar 175 stundām trīs gados jeb "1+2+2," liecina IZM pieejamie dati. Pēc iepazīšanās ar projektu un plānotajām pārmaiņām Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija noraidījusi drāmu kā mācību priekšmetu. Skolotāji to definē kā gadu desmitiem izmantotu mācību stratēģiju, kurai arī turpmāk būtu jābūt tikai kā metodisko paņēmienu kopumam, un to varot iekļaut citos mācību priekšmetos.
"Piekrītam Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas paustajam viedoklim, ka literatūras un latviešu valodas stundu samazināšana uz jaunu priekšmetu ieviešanas rēķina nav iespējama. To apjoms jāsaglabā līdzšinējā apmērā," tā uzsver LRS vēstulē, kas adresēta Saeimai, Ministru kabinetam, IZM, Kultūras ministrijai un Saeimā ievēlētajām partijām.
"Lai gan Latvijas skolu sistēma un Izglītības un zinātnes ministrija izmanto Latvijas rakstnieku radītos intelekta augļus, ar nožēlu jākonstatē, ka dialogs starp skolu un autoriem atrodas zemā līmenī. Lēmumi par iespējamo literatūras stundu samazinājumu pieņemti, ignorējot Latvijas Rakstnieku savienību – lielāko Latvijas profesionālo nevalstisko autoru organizāciju literatūras jomā," tā vēstīts LRS vēstulē.
Zem vēstules teksta ir LRS priekšsēdētāja Arno Jundzes vārds. Vēstīts, ka vēstule atbalstīta LRS valdes sēdē, turklāt tai savu individuālo atbalstu pauduši daudzi organizācijas biedri.
Tāpat arī atzīmēts, ka sociālajos tīklos un masu medijos notiek mēģinājums trivializēt situāciju, paužot atbalstu tam vai citam izglītības standarta modelim, tomēr latviešu valodas jautājums nav triviāls pēc būtības. "Tas ir Latvijas valsts nākotnes jautājums. Laikā, kad profesionāli pētnieki daudzviet pasaulē runā par funkcionālo analfabētismu, kas izpaužas kā jaunās paaudzes prasme izlasīt vārdus, nesaprot to jēgu, ir visai dīvaini vērot, ka jaunajos izglītības standartos notiek mēģinājums samazināt to stundu skaitu, kas bērnus un jauniešus pievērš lasīšanai, attīstot viņu domāšanu un valodu," vēstulē norāda LRS.
Organizācijas biedri uztraucas no vienas puses par informācijas kara un viltus ziņu iespējamajām postošajām ietekmēm, bet no otras, par to, ka samazinās Latvijas jauniešu "izredzes darba tirgū un iespējas neapmaldīties pseidoinformācijas gūzmā".
Individuālo atbalstu vēstulei pauduši daudzi LRS biedri: Ieva Dubiņa-Āva, Irina Cigaļska, Irēna Gransberga, Sergejs Žuravļovs, Arnolds Auziņš, Amanda Aizpuriete, Knuts Skujenieks, Lilija Berzinska, Ēriks Lanss, Ieva Struka, Iveta Šimkus, Dagnija Dreika, Maija Laukmane, Egils Šņore, Aija Jakoviča, Dzintars Tilaks, Liāna Langa, Arvis Kolmanis, Jānis Rokpelnis, Lāsma Gaitniece, Viktors Hausmanis, Māris Salējs, Ausma Cimdiņa, Edgars Lāms, Ingus Liniņš, Hermanis Paukšs, Edvīns Raups, Anna Rancāne, Rūta Karma, Dina Kārkliņa, Monika Zīle, Ērika Bērziņa, Ieva Samauska, Inese Pētersone, Viola Avdoņina, Ingūna Bauere, Zane Rozenberga, Tamāra Liseka, Ēriks Hānbergs, Māra Rūmniece, Anda Kubuliņa, Silvija Ģibiete, Viktors Ivbulis, Aivars Kļavis, Dace Sparāne-Freimane, Kristīne Ulberga, Ēriks Vilsons, Matīss Treimanis, Vladis Spāre, Ruta Štelmahere, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Silvija Radzobe, Milda Klampe, Leons Briedis, Aivars Eipurs, Gunta Šnipke, Sandra Bondarevska, Rudīte Kalpiņa, Māra Zālīte, Jurijs Kasjaničs, Sergejs Moreino, Jana Egle, Gundega Repše, Osvalds Zebris, Andris Akmentiņš, Jānis Vādons, Bārbala Simsone, Egīls Venters, Ieva Kolmane, Linda Zulmane, Māris Rungulis, Mudīte Treimane, Evija Gulbe, Valdis Rūmnieks, Inga Žolude, Guntis Berelis, Eva Mārtuža, Jānis Jurkāns, Ronalds Briedis, Sandra Ratniece
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
