Foto: LETA/DELFI
13. Saeima otrdien, 6. novembrī, savā pirmajā sēdē apstiprināja pilnvaras 100 parlamenta deputātiem, kā arī par Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja Ināru Mūrnieci (NA). Portāls "Delfi" visas dienas garumā notikumiem no Saeimas sekoja līdzi video un teksta tiešraidē.

Saskaņā ar Satversmē noteikto jaunievēlētās Saeimas pirmo sēdi atklāja un līdz 13. Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanai vadīja 12. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Sēdes sākumā jaunievēlēto parlamentu uzrunāja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jaunievēlētā Saeima pirmajā sēdē ievēlēja balsu skaitītājus, kā arī pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju. Komisija sagatavoja ziņojumu Saeimai par deputātu pilnvaru apstiprināšanu.

Tad deputāta amata kandidāti, kas ievēlēti 13. Saeimā, deva svinīgu solījumu: "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus." Katrs jaunievēlētais deputāts solījumu apliecināja ar savu parakstu.

Jau iepriekš biedrība "Latgolys Saeima" portālu "Delfi" informēja, ka vairāki 13. Saeimā no Latgales velēšanu apgabala ievēlētie deputāti ir atsaukušies biedrības aicinājumam dot deputāta zvērestu latgaliešu valodā: Aldis Adamovičš (JV), Edmunds Teirumnieks (NA), Ilga Šuplinska (JKP) un Juris Rancāns (JKP).

Jaunievēlētā Saeima pirmajā sēdē atklātā procedūrā ar vēlēšanu zīmēm ievēlēja Saeimas Prezidiju – Saeimas priekšsēdētāju, divas viņa biedrus, sekretāru un viņa biedru. Iepriekš politiķu panāktā vienošanās paredzēja, ka prezidijā piecas partijas, kuras guvušas lielāko vēlētāju atbalstu: "Saskaņa", "KPV LV", JKP, "Attīstībai/Par!" un Nacionālā apvienība.

Vēl dienu pirms 13. Saeimas pirmās sēdes līdz galam nebija skaidrs, kurš būs Saeimas priekšsēdētājs. Iepriekš partijas apspriedušas divas kandidātes – Nacionālās apvienības virzīto Ināru Mūrnieci un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) virzīto Dagmāru Beitneri-Le Gallu, taču vienošanās par vienu vēl netika panākta. Savukārt partija "KPV LV" un partiju apvienība "Attīstībai/Par!" jau iepriekš paziņoja, ka šo augsto amatu nevēlas.

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies, tādēļ sēde tika noslēgta ar valdības paziņojumu par savu pilnvaru nolikšanu. Līdzšinējā valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima būs izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam.

Oktobrī notikušajās Saeimas vēlēšanās 5% barjeru pārvarēja septiņi politiskie spēki: "Saskaņa", "KPV LV", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (NA), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Jaunā Vienotība".

Partijai "Saskaņa" 13. Saeimā būs 23 vietas, "KPV LV" un JKP – katrai 16 vietas, "Attīstībai/Par!" un Nacionālajai apvienībai – katrai 13 vietas, ZZS – 11 vietas, bet "Jaunajai Vienotībai" – 8 vietas.
Foto: DELFI

Īsumā par 13. Saeimā ievēlētājām personālijām var lasīt šeit.

Šī ir jau piektā nedēļa, kad rit valdības veidošanas sarunas. Publiski zināms par vairāk nekā 30 tikšanās reizēm, kurās piedalījušies vismaz divu politisko spēku pārstāvji. Jāatgādina, ka aktīvs darbs pie valdības veidošanas sākās jau dienu pēc vēlēšanām, kad JKP paziņoja, ka būs sarunvedējs. Šādu soli spēra arī "KPV LV" un drīz tam pievienojās arī partiju apvienība "Attīstībai/Par!".

Gan partija "KPV LV", gan JKP izveidojusi nākamās valdības veicamo darbu sarakstu. Ar "KPV LV" potenciālās valdības deklarācijas projektu var iepazīties šeit, savukārt ar JKP – šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!