Deviņas stundas ar jauno 13. Saeimu koalīcijas aprises neiezīmē  (7)

Līdz ar 13. Saeimas pirmo sēdi pretrunas starp tā dēvētajām jaunajām partijām – "KPV LV", Jauno konservatīvo partiju (JKP) un "Attīstībai/Par!" – ir saasinājušās. Kā portālam "Delfi" atzina Kažoka, šobrīd nekas neliecina par to, ka kāds no šo partiju premjera amata kandidātiem varētu saņemt Saeimas vairākuma atbalstu.

Līdz ar to vakardienas notikumi tikai apgrūtinājuši prezidenta izvēli par labu vienam no premjera amata kandidātiem, domā politoloģe. Partiju starpā arī vairojušies personīgi aizvainojumi, kā arī "dažāda veida manevri, kas ir vēl vairāk pastiprinājuši tās savstarpējās aizdomas, kas partijām jau tāpat bija pēc Saeimas vēlēšanām".

Kažokas ieskatā būtu bijis pareizāk, ja prezidents būtu savlaicīgi devis mājienu par to, kuru viņš virzīs kā premjera amata kandidātu. Tad, iespējams, partijas līdz šādai situācijai nebūtu nonākušas. Politoloģe neprognozēja, kura politiķa vārdu prezidents varētu trešdien vai tuvākajā laikā nosaukt, taču kāda konkrēta uzvārda nosaukšana būtu vismaz kāds solis uz priekšu, pat ja šai personai valdību izveidot neizdodas.

"Ir skaidrs, ka šobrīd no vienas puses "KPV LV" un JKP, no otras puses "Attīstībai/Par!" un iepriekšējām koalīcijas partijām ir grūtāk vienoties par kopīgu valdību nekā tas bija pirms prezidija vēlēšanām," rezumēja Kažoka.

13. Saeimas pirmajai sēdei portāls "Delfi" visas dienas garumā sekoja līdzi video un teksta tiešraidē. Piedāvājam atskatu uz to, kā norisinājās jaunā sasaukuma pirmā sēde.

Pirmo 13. Saeimas sēdi vadīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Viņa, uzrunājot 13. Saeimas deputātus, aicināja strādāt tā, lai cilvēkiem nostiprinās ticība savai un savas valsts nākotnei. Politiķe 13. Saeimai novēlēja apzināties savu īpašo statusu, strādājot uz Latvijas valsts otrās simtgades sliekšņa.

Pēcāk runu teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš aicināja deputātus uzņemties atbildību par katru savu vārdu, rīcību un lēmumu, kā arī pauda cerību, ka jaunievēlētie neizteiks "tādus attaisnojumus kā "koalīcija tā izlēma", "es nebiju klāt", "tas ir partijas balsojums".

Vējonis arī vēlēja politiķiem atbildīgi ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju un prezidiju, lai tas "nebūtu pagaidu risinājums un neradītu šaubas par jaunās Saeimas lemtspēju".

Pēc vairāku tehniskas dabas jautājumu atrisināšanas deputāti deva zvērestu. Pirmais zvērestu deva "Jaunās Vienotības" pārstāvis Aldis Adamovičs. Viņš, atzīstot valsts valodu – latviešu valodu – kā vienīgo valodu Latvijā, bet cienot arī Latgales iedzīvotāju latgaliešu valodu, deva svinīgo solījumu latgaliešu valodā.

"Es, apsajemot Saeimys deputata omota pīnuokumus, Latvejis tautys prīškā zviereju byut uzticeigs Latvejai, styprynuot juos suverenitoti i latvīšu volūdu kai vīneigū valsts volūdu, aizstuovēt Latveju kai naatkareigu i demokrātisku valsti, sovus pīnuokumus piļdēt gūdpruoteigi un pēc lobuokuos apziņis. Apsajemu īvāruot Latvejis Satversmi i lykumus," – tā stenogrammā pierakstīts Adamoviča zvērests.

Lai gan vēl pirms četriem gadiem, 12. Saeimai darbu sākot, zvērests latgaliešu valodā tika vien pieņemts pēc pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesaistīšanas, šoreiz tas neizpratni neizsauca. Viņa piemēram vēlāk sekoja arī Juris Rancāns (JKP), Ilga Šuplinska (JKP) un Edmunds Teirumnieks (NA).

Šī pirmā sēde ir īpaša ne tikai ar to, ka pirmo reizi zvērestu latgaliski deva dažādu politisko spēku pārstāvji tik kuplā skaitā, bet arī ar lībiešu valodas ienākšanu Saeimā.

Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) ne vienu vien kolēģi pārsteidza. Viņa kāpa tribīnē un teica: "Minā, võttõs eņtšõn Saeima deputāt amāt tīetõbidi, Lețmǭ rov jeds vǭnõb vȱlda ustõb Lețmǭn, višīņtõ sīe suverenitātõ ja lețkīeldõ kui āinagizt vald kīeldõ, kaitsõ Lețmǭdõ kui īžpilijizt ja demokrātlizt valdõ, täutõ eņtš tīetõbidi ovlistiz ja paŗīmiz mūoštamiz pierrõ." Pirmo reizi zvērests tika dots lībiešu valodā.

Uz to gan ātri reaģēja sēdes vadītāja Mūrniece, kura aicināja dot svinīgo solījumu valsts valodā. Kursīte-Pakule aicinājumam sekoja, tomēr atkārtoti zvērestu izvēlējās dot kurzemnieku dialektā.

Pēcāk pati deputāte portālam "Delfi" skaidroja, ka lībiešu valodā zvērestu sagatavojusi, kad uzzinājusi, ka vairāki kolēģi to teiks savos dialektos. "Ja viņi būtu turējušies pie tā, ka visi runā tikai latviešu literārajā valodā, tad arī es to darītu. Bet šajā situācijā es negribēju pieļaut, ka tiek izrādīta necieņa lībiešu valodai. Tā taču iet rokrokā ar latviešu valodu," sacīja Kursīte-Pakule. Savukārt kurzemnieku dialektu viņa izvēlējusies, jo vēlēšanās kandidējusi Kurzemes vēlēšanu apgabalā.

Kā ierasts iepriekšējos gados, uztraukums darīja savu un mēle mežģījās daudziem, tāpēc Saeimas vadītajai bija vairākas reizes jālūdz atkārtot zvērests. Taču īpašas ovācijas izpelnījās deputāts Ivars Zariņš (S), kurš nepārteicās un tieši tas saviļņoja viņa kolēģus. Jāatgādina, ka 11. Saeimas pirmajā sēdē viņam nācās vairākas reizes atkārtot solījumu, līdz kamēr tas bija precīzs.

Kad visu 100 deputātu pilnvaras tika apstiprinātas, parlamentam bija jālemj par 13. Saeimas priekšsēdētāju. Vēl vakarā pirms šīm gaidāmajām vēlēšanām nebija skaidrības, kura no iepriekš pieteiktajām kandidātēm – Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) vai Ināra Mūrniece (NA) – gūs Saeimas vairākuma atbalstu.

Atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm par 13. Saeimas priekšsēdētāju tika ievēlēta Mūrniece. "Par" viņu balsoja 44 deputāti, bet "pret" bija 32 deputāti.

"Par" Mūrnieci balsoja Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (NA), "Jaunās Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī "Attīstībai/Par!" deputāti. Savukārt "par" Beitneres-Le Gallas kandidatūru balsoja Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV".

"Saskaņa" šajā balsojumā nepiedalījās. Kā portālam "Delfi" skaidroja deputāts Andrejs Klementjevs (S), viņa pārstāvētā partija – "Saskaņa" uzskata, ka tai pienākas šis augstais amats.

"Varbūt mēs palīdzējām vienam vai otram politiskajam spēkam ar savu nepiedalīšanos, bet mums kā politiskajam spēkam vienalga, kurš vadīs," skaidroja Klementjevs. Jāpiebilst, ka politiskā spēka izvēle nepiedalīties balsojumā tiešām izšķīra Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas. "Saskaņai" nepiedaloties vēlēšanās, bija nepieciešams mazāks balsu skaits spīkera ievēlēšanai.

Politologs Juris Rozenvalds portālam "Delfi" atzina, ka Mūrnieces ievēlēšana ir loģisks solis, ņemot vērā to, ka viņai ir iepriekšēja pieredze šai amatā. Arī viņš atzina, ka "Saskaņa" "faktiski netiešā veidā palīdzēja" Mūrnieces ievēlēšanai.

Savukārt uz priekšsēdētāja biedra amatu kandidēja Gundars Daudze (ZZS) un Beitnere-Le Galla. Biedra amatā deputāti ievēlēja JKP pārstāvi. "Par" balsoja 65 deputāti, bet "pret" – 34 deputāti. "Par" JKP pārstāvi balsoja "Attīstībai/Par!", NA, JKP, "Jaunā Vienotība" un "KPV LV", savukārt "par" ZZS pārstāvi – "Saskaņa", ZZS.

Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā ar 65 balsīm "par" un 31 balsi "pret" ievēlēta arī Inese Lībiņa-Egnere no partiju apvienības "Jaunā Vienotība". Otrs kandidāts šim amatam bija "KPV LV" pārstāvis Artuss Kaimiņš, kurš nesaņēma tik lielu kolēģu atbalstu. "Par" "Jaunās Vienotības" pārstāvi balsoja "Jaunā Vienotība", "Saskaņa", ZZS, NA un "Attīstībai/Par!". Savukārt "par" "KPV LV" pārstāvi balsoja JKP un "KPV LV".

Saeimas sekretāra amatā tika ievēlēts Andrejs Klementjevs no sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa", "par" viņu balsoja 55 deputāti, bet "pret" – 32 deputāti. "Pret" balsoja JKP un "KPV LV" deputāti, pārējie politiskie spēki – "par". Interesanti, ka NA deputāti balsojumā piedalījās, bet neatzīmē, vai ir "par" vai "pret" kandidātu.

Savukārt Saeimas sekretāra biedra amatā tika ievēlēta Marija Golubeva no partiju apvienības "Attīstībai/Par!". "Par" viņu balsoja 64 deputāti, bet "pret" – 34 deputāti. Viņa neguva atbalstu no JKP, "KPV LV", kā arī no "Saskaņas" deputāta Vladimira Nikonova un pie frakcijām nepiederošās Jūlijas Stepaņenko.

Oktobrī notikušajās Saeimas vēlēšanās 5% barjeru pārvarēja septiņi politiskie spēki: "Saskaņa", "KPV LV", JKP, "Attīstībai/Par!", NA, ZZS un "Jaunā Vienotība".

Partijai "Saskaņa" 13. Saeimā ir 23 vietas, "KPV LV" un JKP – katrai 16 vietas, "Attīstībai/Par!" un Nacionālajai apvienībai – katrai 13 vietas, ZZS – 11 vietas, bet "Jaunajai Vienotībai" – 8 vietas.