Turpinot Latvijas ieslodzījuma vietu reformas, pieņemts lēmums no nākamā gada 1. aprīļa slēgt Brasas cietumu. Tā uzturēšana Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP) gadā izmaksā 3,5 miljonus eiro, un pēc cietuma likvidācijas šis finansējums tiks novirzīts citu ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzlabošanai, kā arī darba samaksas palielināšanai nodarbinātajiem, lai piesaistītu personālu Rīgā un Rīgas reģionā, portālu "Delfi" informēja IeVP.
Šādu pārmaiņu mērķis ir nodrošināt lietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un veicināt sabiedrības vispārējo drošību. Līdz ar Brasas cietuma slēgšanu notiesātos pārvietos uz citām ieslodzījuma vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam tiks piedāvātas turpmākā darba iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.
Trešdien, 7. novembrī, Brasas cietumā notika personāla sanāksme, kurā IeVP priekšniece Ilona Spure informēja par plānoto Brasas cietuma likvidācijas procesu. Brasas cietumā strādā 170 cilvēku liels kolektīvs, tai skaitā 146 amatpersonas un 24 darbinieki. Kopējais vakanto amata vietu skaits ieslodzījuma vietās Rīgas un Rīgas reģionā ir lielāks par Brasas cietumā nodarbināto skaitu.
"Ikvienā reformu īstenošanas laikā ir būtiski ne tikai saskatīt kopējo mērķi, bet arī spēt ieplānoto pārmaiņu būtību saprotami paskaidrot tiem, kurus šīs pārmaiņas skar vistiešākajā veidā – cietuma personālam un ieslodzītajiem," uzsvērusi IeVP priekšniece. "Ieslodzījuma vietu pārvaldei vienlīdz būtiski ir ne tikai nodrošināt mūsdienīgu soda izpildi, bet arī pilnveidot šiem nolūkiem piemērotu, mūsdienīgu un drošu darba vidi," atzīmējusi Spure.
IeVP ir konstatējusi, ka 20. gadsimta sākumā celtā infrastruktūra ir novecojusi un esošo Brasas cietuma ēku pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos finanšu līdzekļus.
Pēdējo trīs gadu laikā ieslodzītajiem izmaksāti vairāk nekā 35 000 eiro kompensācijās par uzturēšanās apstākļiem ieslodzījuma vietās.
Brasas cietuma ēkas un zeme 1,48 hektāru apmērā ir Tieslietu ministrijas īpašums, tādēļ lēmuma pieņemšana par turpmāko cietuma teritorijas pielietojumu ir ministrijas pārziņā.
Pašreiz Rīgā bez Brasas cietuma darbojas vēl divas ieslodzījuma vietas – Rīgas Centrālcietums un Iļģuciema sieviešu cietums. Brasas cietums ir slēgtais cietums, tādēļ ieslodzītie tiks pārvietoti uz citām atbilstoša režīma ieslodzījuma vietām ar vienlīdz daudzveidīgām resocializācijas iespējām, tai skaitā izglītību un nodarbinātību, norāda IeVP.
Brasas cietumā šobrīd tiek īstenotas vairākas vispārējās un profesionālās izglītības programmas, kas tapušas sadarbībā ar Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolu, Jelgavas Tehnikumu un Rīgas Stila un modes tehnikumu. Minētās izglītības iestādes sadarbojas arī ar citām Latvijas ieslodzījuma vietām. Līdz šim Brasas cietumā izvietots arī Rīgas Centrālās bibliotēkas ārējās apkalpošanas punkts, tādējādi Brasas cietums ir pirmā ieslodzījuma vieta Latvijā, kuras bibliotēkas grāmatu krājumu veidojusi profesionāla bibliotēka.
Notiesāto personu nodarbinātību Brasas cietumā nodrošina apģērbu šūšanas uzņēmums "SRC Brasa" un par cietuma veikalu atbildīgais SIA "Lenoka". Visiem minētajiem IeVP sadarbības partneriem izglītības un nodarbinātības jomā tiks veiktas pārrunas par iespēju turpināt sadarbību citās ieslodzījuma vietās.
Ieslodzījuma vietu reforma tiek veikta atbilstoši savulaik vadības apstiprinātajai Latvijas ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijai.
Kopš 2008. gada šajā nozarē jau ir notikušas būtiskas pārmaiņas – likvidēti Pārlielupes, Šķirotavas un Vecumnieku cietumi, Matīsa cietums apvienots ar Rīgas Centrālcietumu, Daugavpils cietums apvienots ar Grīvas cietumu, kā arī atvērts Olaines cietuma Atkarīgo centrs un atjaunota izmeklēšanas nodaļa Valmieras cietumā.
Latvijas ieslodzījuma vietu reformu mērķis ir mūsdienīga soda izpilde drošā cietumu infrastruktūrā, norāda IeVP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
