Saistībā ar Ērgļu novada pašvaldības plāniem izsolē pārdot cirsmas, kas atrodas nekustamā īpašumā "Braki", režisore Māra Ķimele atklātā vēstulē vērsusies pie Ērgļu novada pašvaldības, aicinot to apdomāties un neparakstīt šo "nāves spriedumu" Braku mežiem.
Kā šovasar vēstīja laikraksts "Latvijas Avīze", Ērgļu novada domē izveidojies konflikts starp domes pozīciju un opozīciju, vēlētāju apvienību "Kopā ir spēks", kuru pārstāv Māris Olte, Inga Bite un Andris Spaile, un ilggadējo vispirms Madonas rajona Ērgļu pagasta, tagad Ērgļu novada vadītāju Guntaru Velci, kurš pārstāv vēlētāju apvienību "Mēs Ērgļu novadam".
Opozīcija uzskata, ka tās idejas novada attīstībai tiek ne tikai noraidītas, bet pat vispār nenonāk līdz novada iedzīvotajiem, jo apvienībai neļauj tās iekļaut domes sēžu darba kārtībā. Viens no strīda punktiem ir arī Rūdolfa Blaumaņa memoriālā māja – muzejs "Braki", un pretrunas tieši pēdējā laikā saasinājušās tādēļ, ka muzejam nepieciešama jauna administratīvā ēka, kuru iecerēts būvēt par līdzekļiem, kas tiks iegūti, izstrādājot mežu, šā gada augustā vēstīja "Latvijas Avīze".
Kā vēstīja laikraksts, daļa no šī meža ainaviski un tematiski saistīta ar Brakiem – tajā atrodas gan zibens šķeltais akmens, gan Edgara skulptūra, gan krēsls Annai Brigaderei.
Attēlā zemāk ar rozā iekrāsota kailcirtes teritorija.
Vēlētāju apvienība "Kopā ir spēks" sociālajā tīklā "Facebook" 7. novembrī ievietojusi režisores Ķimeles atklātu vēstuli Ērgļu novada pašvaldībai – "Pret Braku mežu kailcirtēm".
Vēstulē norādīts, ka "Braku meži nav atdalāmi no Blaumaņa un no mums, latviešu tautas, pie kuras piederat arī jūs. Nevarētu būt, ka jūs tiešām vēlaties režisēt grandiozu ''Indrānu'' iestudējumu dzīvē, it kā lai paņirgātos par autoru un teiktu viņam: vecais muļķi, tu nejēdz, ka koki der tikai pārvēršanai naudā, par kuru mēs varēsim nopirkt vairāk mantu, vairāk komforta un baudas. Ticiet man, nebūs jums laimes no tās naudas!".
"Vai tie vairs būs Blaumaņa Braki – bez meža? Kuram pacelsies roka parakstīt nāves spriedumu? Kā teica Pēteris Lūcis - katram darbiņam ir vārds un uzvārds. Mēs šeit esam savā Dzimtenē, mēs esam atbildīgi, no mums prasīs. Tieši no mums ir atkarīga Latvijas pastāvēšana," teikts atklātajā vēstulē.
"Man nav nekādas varas, varu tikai lūgt: lūdzu apdomājaties! Es līdz izmisumam apzinos, ka Blaumanis būs dzīvojis un radījis savus ģeniālos darbus veltīgi, ja viņa novadnieki labprātīgi, nevis pie nāves draudiem, pārvērtīs Braku mežus kailcirtē," rakstījusi režisore.
"Ir jārod saudzībā un mīlestībā balstīts risinājums," savu vēstuli noslēgusi režisore.
Ērgļu novada pašvaldības mājas lapā publicēts paziņojums par izsoli, kurā norādīts, ka 14. novembrī pulksten 11 mutiskā izsolē ar augšupejošu soli tiks pārdota kustamā manta – "cirsmas, kas atrodas nekustamā īpašumā "Braki", Ērgļu pagastā, Ērgļu novadā, kadastra numurs 70540080253".
Izsolei pretendenti var pieteikties līdz 14. novembra pulksten 10.30. Ērgļu novada pašvaldības lietvede Iveta Olte portālam "Delfi" pastāstīja, ka pagaidām izsolē neviens pretendents nav pieteicies. Taču pieteikumus pašvaldība gaida līdz pat izsoles dienai 14. novembrī.
Ērgļu novada domes deputāte Inga Bite ("Kopā ir spēks") portālam "Delfi" pastāstīja, ka 14. novembrī stundu pirms izsoles notiks pilsētas iedzīvotājas rīkots pikets. Bite prognozēja, ka piketētāju loks varētu būt gana plašs, jo tā organizētāja – Ērgļu iedzīvotāja, ir pilsētā cienīta kundze. Ierasties uz piketu esot solījis arī žurnālists Māris Zanders.
Domes opozīcija ceturtdienas pēcpusdienā plāno iesniegt ārkārtas sēdes pieprasījumu, kurā deputāti lūgs atcelt izsoles rīkošanu un izveidot darba grupu Braku ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, kas līdz šim domē jau trīs reizes ir noraidīta.
Priekšsēdētājam šī sēde būs jāizsludina trīs dienu laikā, sacīja Bite.
Portālam "Delfi" pagaidām nav izdevies sazināties ar Ērgļu novada pašvaldības priekšsēdētāju Guntaru Velci, lai noskaidrotu viņa redzējumu Braku meža jautājumā.
Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs "Braki" dibināts 1959. gadā, teikts muzeja mājas lapā, kur arī norādīts, ka Braku mājas vēstures avotos pirmo reizi minētas 1811. gadā. Tur gadu gaitā mitušas vairākas zemnieku ģimenes. Blaumaņi tur sākuši dzīvot 1868. gadā. "Blaumanis iemīlēja šo vietu, stādīja kokus, te, Braku klusumā un mierā, tapa lielākā daļa viņa daiļdarbu," norādīts muzeja mājas lapā.
Braku sētu veido astoņu ēku komplekss – dzīvojamā māja, klēts, rija ar gubeni, piedarbu un maltuvi, zirgu stallis, labības klēts, kūts ar vāgūzi, pirts un sīklopu kūts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!