Jau ziņots, ka Ērgļu novada pašvaldības mājas lapā publicēts paziņojums par izsoli, kurā norādīts, ka 14. novembrī pulksten 11 mutiskā izsolē ar augšupejošu soli tiks pārdota kustamā manta – "cirsmas, kas atrodas nekustamā īpašumā "Braki", Ērgļu pagastā, Ērgļu novadā, kadastra numurs 70540080253". Izsolei pretendenti var pieteikties līdz 14. novembrim. Saistībā ar Ērgļu novada pašvaldības plāniem izsolē pārdot šīs cirsmas režisore Māra Ķimele atklātā vēstulē vērsusies pie Ērgļu novada pašvaldības, aicinot to apdomāties un neparakstīt šo "nāves spriedumu" Braku mežiem.
Saulīte gan LNT ziņu raidījumam skaidroja, ka nav pamata to saukt par "Blaumaņa laika mežu". "Blaumaņa ģimene šeit atnāca 1868.gadā. Tieši pirms 150 gadiem. Tāpēc teikt, ka tas ir Blaumaņa laika mežs, kaut kas no Blaumaņa laikiem, nav nekāda pamata. Tam nav nekādas saistības ar to mežu, kas ir tagad izveidojies," paudusi muzeja direktore, papildinot, ka cirsmas izsolei nodotais mežs veidojies haotiski padomju gados, un visu šo laiku nav notikusi meža kopšana.
Turklāt Saulītes novērojumi liecinot, ka koki kļuvuši bīstami. "Koki ir novecojuši, gāžas, ir kā džunģļi. Koki ir arī pārauguši. Koka mūžs jau nav ilgstošs. Viņi vienkārši ar saknēm izlūzt ārā, sagāžas. Šobrīd bērzu birztaliņa ir ļoti bīstama apmeklētājiem – lūzt koki, krīt, gāžas. Viens koks uzkrīt otram, to nolauž. Koki ir novecojuši, viņu laiks ir pagājis," secinājusi muzeja direktore.
Kailcirtei lemta arī Rūdolfa Blaumaņa Simtsoļu taka, pa kuru Blaumanis gājis uz aku. Muzeja vadītāja gan apgalvo - šim mežam vairs neesot memoriālās vērtības. "Veicot kailcirtres, pēc tam tiks sastādītas vai nu eglītes vai arī skatoties pēc ieteikumiem mežs dabiski ataugs, pavērosim, ko speciālisti iesaka," LNT ziņām stāstīja muzeja direktore.
Memoriālā muzeja "Braki" teritorija ir 40,9 hektāri un pieder Ērgļu novada domei. Domes veirākums nolēmis muzeju ieskaujošos 27 hektārus meža pārdot cirsmas izsolē privātuzņēmējam. No tiem 13 hektāri meža ar simtiem koku paredzēti kailcirtei līdz ar zemi, bet vēl 14 hektāri kā kopšanas un sanitārās cirtes. Pašvaldības priekšsēdētājs Guntars Velcis raidījumam skaidroja, ka ka šāds lēmums pieņemts, jo tiek pildīts Meža likumā paredzētais - meža inventarizācija reizi 20 gados.
"Pasūtījām meža apsaimniekošanas plānu sertificētam speciālistam, un tādu viņš mums arī sagatavoja. Mēs jau neko citu nevaram izdarīt kā tikai to, ko mums pasaka speciālisti. Runājot ar speciālistu, kas vērtēja – vajag vai nevajag -, tad pēdējie vārdi bija – ar steigu, jo mežs praktiski ir miris. Ar steigu ir jācērt nost," situāciju paskaidrojis Velcis.
Pašvaldības opozīcija kopš pavasara centusies panākt izsoles atcelšanu, tostarp vākti iedzīvotāju paraksti. Redzamākais cirsmas izsoles pretinieks ir deputāts Māris Olte ("Kopā ir spēks"). "Tagad būs mums "Brakos" viss līdzens un vējš svilpos. Mēs esam diezgan šaurā bezizejā. Ja tas šefiņš kaut ko izdomās, ka viņš grib būt gudrākais līdz galam, tad viņš būs. Viņš mums liek noprast - jūs esat mazākumā, tāpēc sēdiet un turiet žaunas," raidījumam izteicies deputāts.
Velcis gan pārmetumus noraida, jo bija atsaucies opozīcijas aicinājumam lūgt vēl trešās puses neatkarīgo viedokli - Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertu vērtējumu. "Silava" speciāliste Mudrīte Daugaviete raidījumam atzinusi, ka plānotās kailcirtes 13 hektāru apjomā esot pamatotas, jo mežs ir sasniedzis tādu savu vecumu, ka teritorijas vienīgais sakopšanas veids esot kailcirte.
Olte gan nepiekrīt ekspertiem un rosina mežā veikt pakāpenisku sanitāro tīrīšanu, koku retināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
