Sekošana likuma burtam – nevienprātība jau pirmajā 13. Saeimas darba nedēļā  (29)

Otrdienas, 6. novembra, vakarā tika izveidotas piecas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar citu valstu parlamentiem. Informāciju par piecu deputātu grupu nodibināšanu – sadarbībai ar Ķīnas, ar ASV, ar Kanādas, ar Austrālijas un ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentiem – saņēma Saeimas prezidijs.

Taču ātrais process radīja zināmas bažas. Jau ceturtdien tas tika celts Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdes galdā. Sēdē bija uzaicināta piedalīties Starpparlamentu attiecību biroja vadītāja Sandra Paura.

Starpparlamentu attiecību birojs secināja, ka ir radies konflikts, kuram par pamatu ir "burtisks Saeimas kārtības ruļļa tulkojums". Kārtības rullis paredz, ka "ne mazāk kā trīs deputāti var izveidot deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar citu valstu parlamentiem vai citu ar deputāta darbību saistītu interešu apmierināšanai".

Paura vērsa uzmanību, ka deputātu grupas ir rīks ārpolitikas veidošanai, kas prasa precizitāti, korektumu un iekļaušanu. Līdz šim īstenotā prakse ir bijusi, ka visi Saeimas deputāti tiek informēti par vēlmi dibināt grupu pirms tā vēl ir nodibināta. Starpparlamenta attiecību birojs arī koordinē grupu darbu, lai novērstu situāciju, ka vienā parlamentā tiek dibinātas divas vai vairāk grupas sadarbībai ar vienu konkrētu valsti.

Lai gan 13. Saeimas parlamentāriešiem nodibinot deputātu grupas, Saeimas rullis ievērots, tehniski pareizi tas neesot bijis. Līdz šim ierasts, ka par deputātu grupas dibināšanu tiek informētas Saeimas frakcijas, visi deputāti, kā arī šis jautājums ielikts Saeimas kalendārā. Šoreiz šis posms iztrūcis, jo jaunajiem deputātiem nemaz vēl nav bijusi pieeja Saeimas e-pastam. Līdz ar to nav nodrošinātas līdzvērtīgas iespējas visiem deputātiem piedalīties grupu dibināšanā.

"Es saprotu arī to deputātu vēlmi strādāt aktīvi, jo šeit ir neparasta situācija, ka parlaments nedarbojas, komisijas nedarbojas un deputāti meklē veidus, kā uzsākt savu darbu. Bet atrodam veidu, kā tas notiek korekti un visiem deputātiem ir līdzvērtīgas iespējas iesaistīties," Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdē pauda parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Sēdē lēma, ka iepriekš iesniegtie iesniegumi par vēlmi veidot deputātu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentiem ir spēkā, bet lēmums par deputātu grupu vadītājiem tiks pieņemts atkārtoti. Tas nodrošinās visiem deputātiem vienlīdzīgas iespējas darboties parlamentārajā diplomātijā. Tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē no Saeimas tribīnes tiks sniegta informācija par deputātu grupu sadarbībai ar citu valstu parlamentiem dibināšanu.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (S), šāds lēmums pieņemts, jo visi deputāti par grupu dibināšanu nebija informēti. Līdz šim bijusi prakse, ka deputāti tiek informēti personīgi par grupas dibināšanu, kā arī informācija tiek nolasīta no tribīnes – tas viss šoreiz iztrūcis. Klementjevs gan piekrīt, ka Saeimas kārtības rullis ir ievērots, taču iepriekš esot ierasts to darīt, informējot visus.

Savukārt deputāts Rihards Kols (NA), kurš ir vairāku 6. novembrī nodibināto darbu grupu vadītājs, ir nedaudz pārsteigts par izveidojušos situāciju. Arī viņš uzsvēra, ka izdarīts viss, ko paredz Saeimas kārtības rullis. Viņš kategoriski noliedz citu deputātu teikto, ka tiek veidotas kādas "slēgtas grupiņas". Sadarbības grupām jebkurā laikā deputāti var pievienoties, atgādina Kols, kā arī norāda, ka nepieciešamības gadījumā grupas vadību ir iespējams mainīt.

Sarunā ar portālu "Delfi" Kols norādīja, ka viņa līdzšinējā pieredze deputātu sadarbības grupās ir bijusi negatīva. "Es pats esmu darbojies, ja nemaldos, kādās septiņās deputātu grupās. Viena no tām – Ķīnas sadraudzības grupa. [Tās] sanāksme tika sasaukta tikai pēc maniem vairākkārtējiem lūgumiem. Līdz tam nekas nenotika," situāciju darba grupās iezīmēja deputāts. Šis gadījums, viņaprāt, neesot izņēmums, bet drīzāk prakse parlamentā.

Kols ir apņēmības pilns šo praksi mainīt. "Darba grupas aktivitāte ir atkarīga no darba grupas vadības," skaidroja deputāts. Viņš atgādināja, ka vairums 13. Saeimā ievēlēto partiju ir skaidri pateikušas "jā" nemainīgam eiroatlantiskajam kursam. Eiroatlantiskā kursa stiprināšana ir saistīta virkni procesu, tostarp ar "Brexit". Līdz ar to parlamentārajā līmenī ir jāveido spēcīga sadarbība starp valstu parlamentiem.

It īpaši no Latvijas puses citu valstu parlamentāriešiem ir nepieciešams skaidrot nozīmīgas pozīcijas. "Piemēram, ASV kongresa pārstāvjiem, jo es šaubos, vai viņi ļoti skrupulozi iedziļinās izaicinājumos, ar ko mēs saskaramies Baltijas reģionā. Tā ir komunikācija tiešā veidā," deputātu grupu nepieciešamību skaidroja Kols. Līdz šim, pēc viņa domam, šādas aktīvas darbības nav bijis.

Saeimas kārtības rullis paredz, ka deputātu grupu var izveidot ne mazāk kā trīs parlamentārieši. Par tās izveidošanu, kā arī grozījumiem tās sastāvā deputātu grupas locekļi paziņo rakstveidā Saeimas prezidijam. Deputātu grupām atsevišķs finansējums netiek piešķirts.

Ziņots, ka par Saeimas pastāvīgo komisiju sastāvu parlaments lems tikai 20. novembrī.