Foto: DELFI

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" topošajā valdībā grib vadīt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), pastāstīja "Jaunās vienotības" politiķis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vērtējot Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikumus par topošās valdības darbiem, Ašeradens atzina, ka "līdz jāvārdam gan ir kāds gabaliņš vēl ejams". Politiķis pastāstīja, ka patlaban partijas cilvēki, kas ir atbildīgi par konkrētu tēmu, strādā pie papildinājumiem, kas tiks apkopoti un prezentēti pirmdien.

"Skaidrs, ka lielā daļā nozaru mums ir jautājumi par to, kā tiks plānots sasniegt mērķus," norādīja Ašeradens, turpinot, ka šo nozaru vidū ir ārpolitika, izglītība, ekonomika. Ašeradens solīja, ka rīt partiju tikšanās laikā "Jaunā vienotība" nāks klajā ar "nopietniem priekšlikumiem".

Ašeradens atklāja, ka sarunās ar JKP panākta vienošanās, ka "Jaunajai vienotībai" tiks piedāvāta vairāk nekā viena ministrija. "Vienojāmies, ka pirmā ministrija ir Ārlietu ministrija. Tad mēs arī ļoti skaidri pieteicām, ka mums ir interese par VARAM," pastāstīja Ašeradens, piebilstot, ka Ministru prezidenta amatam virzītais Jānis Bordāns (JKP) apsolījies par šo jautājumu domāt.

"Redzam, ka "Jaunajai vienotībai" ir liela saistība ar reģionālajām partijām un ka mums ir ļoti laba kompetence šajā jautājumā," vēlmi vadīt VARAM komentēja politiķis.

Ņemot vērā, ka priekšvēlēšanu periodā "Jaunā vienotība" izrādīja interesi par, piemēram, Tieslietu ministrijas vadības grožu pārņemšanu, Ašeradens norādīja, ka, vērtējot politiskās dinamikas attīstību, politiskais spēks skatās uz pozīcijām, kurās precīzāk varētu sasniegt izvirzītos mērķus, kuru vidū bijusi arī reģionālā reforma. Tāpēc patlaban kā prioritāte tiek izvirzīta VARAM vadība, atkārtoti apliecināja Ašeradens.

Tā kā 13. Saeimā ievēlētās partijas pagaidām nav izrādījušas lielu interesi par Izglītības un zinātnes ministrijas, ko patlaban vada 13. Saeimas vēlēšanās "aiz svītras" palikušais Kārlis Šadurskis (V), vadību, partijas "KPV LV" politiķis Aldis Gobzems norādīja, ka pirmdien viņš Bordānam piedāvās izglītības un zinātnes ministra amatam izvērtēt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līderi Raivi Dzintaru.

Kā ziņots, JKP piektdien nosūtīja potenciālajiem koalīcijas partneriem savu priekšlikumu par topošās valdības darbiem. JKP arī iepriekš piedāvājusi iespējamu darbu plānu, bet šis piedāvājums ir papildināts un mainīts. Kopumā JKP piedāvātais valdības darba plāns ir uzrakstīts uz 13 lapām un tajā ir 15 sadaļas.

Tāpat vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis Bordānu aicinājis divu nedēļu laikā, līdz 21. novembrim, izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu premjera kandidātu veidot valdību. Prezidents sagaida, ka ar viņu tiks saskaņoti iespējamie ārlietu un aizsardzības ministru kandidāti.

JKP Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā. 13. Saeimā kopumā darbosies septiņas frakcijas. Vislielākā frakcija – 23 deputāti – ir "Saskaņai", JKP un "KPV LV" pārstāvēs pa 16 deputātiem, AP un VL-TB/LNNK – pa 13, ZZS – 11, bet JV – astoņi.

Valdības veidošanas sarunās līdz šim bijuši iesaistīti visi politiskie spēki, izņemot "Saskaņu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!