Satversmes tiesa (ST) šonedēļ ierosinājusi lietu par šā gada martā pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz, ka privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā, portāls "Delfi" uzzināja ST.
Lieta ierosināta 12. novembrī pēc "pieteikuma, kuru iesnieguši mazākumtautības pārstāvji – bērni, kas privātās izglītības iestādē apgūst vispārējo izglītību pamata izglītības pakāpē viņu dzimtajā valodā – krievu valodā", norāda ST.
Apstrīdētā norma paredz, ka no 2019. gada 1. septembra pieteikuma iesniedzējiem privātajā izglītības iestādē vispārējā izglītība pamatizglītības pakāpē būs jāapgūst valsts valodā.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka šāds pienākums ierobežos viņiem Satversmē noteiktās tiesības uz izglītību un tiesības saglabāt un attīstīt savu mazākumtautības valodu, kā arī pārkāps tiesiskās paļāvības un taisnīguma principu.
Pieteikuma iesniedzēju ieskatā pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo tas neesot pienācīgi apsvērts un apstrīdētās normas izstrādē neesot ņemti vērā sabiedrības iebildumi. Turklāt tas nesasniedzot tā leģitīmo mērķi, proti, nostiprināt valsts valodas lietojumu, jo ietekmējot tikai nelielu sabiedrības daļu.
Pieteikuma iesniedzēji uzsvēruši, ka ierobežojuma leģitīmo mērķi varot sasniegt arī ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, stiprinot valsts valodas apguvi privātajās izglītības iestādēs, kurās vispārējā izglītība pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē tiek nodrošināta mazākumtautību izglītības programmas ietvaros.
No šāda ierobežojuma arī sabiedrība negūstot labumu, jo tā tiekot šķelta, nevis integrēta.
ST lietu ierosinājusi par 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1. pantam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam". 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmā daļa noteic, ka 9. panta 1.1 daļa nosaka: "(11) Privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā.""
Satversmes 1. pants noteic, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika', Satversmes 112. panta pirmais teikums paredz, ka "ikvienam ir tiesības uz izglītību", bet Satversmes 114. pants nosaka, ka "personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību."
ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2019. gada 14. janvārim iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2019. gada 12. aprīlis.
Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
"Delfi" jau rakstīja, ka ST jūlija beigās ierosināja lietu par martā pieņemtajiem likuma grozījumiem, kas paredzēja ar aiznākamo mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis šā gada aprīlī izsludināja grozījumus Izglītības likumā un grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā.
Saskaņā ar likuma grozījumiem pārejas process tiks noslēgts 2021./2022.mācību gadā.
Marta beigās aptuveni tūkstotis vecāku, kuri bija pulcējušies Latvijas Krievu savienības (LKS) rīkotajā Vislatvijas mazākumtautību skolēnu vecāku sapulcē, iebilda pret plānoto pāreju uz mācībām tikai latviski, norādot, ka iecerētā skolu reforma ir pretrunā ar tautas Atmodas laikā formulētajiem mērķiem, par sapulces norisi portālu "Delfi" tolaik informēja aktīviste Alla Berezovska.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
