Līdz šim šādos gadījumos notika plašas ķirurģiskas operācijas, atverot vēdera dobumu ar lielu griezienu, kas ir ievērojami traumatiskākas un prasa ilgāku atlabšanas laiku, atšķirību skaidro slimnīcas speciālisti.
Operācija, kas ilga astoņas stundas, veikta Latvijas Onkoloģijas centrā kādam 66 gadus vecam pacientam, kuram saslimšana tika diagnosticēta otrajā stadijā – pie lokāli izplatīta audzēja, kas bija nosprostojis kuņģa izejas daļu. Pacients praktiski vairs nespēja normāli uzņemt barību.
"Pacients piektajā pēcoperācijas dienā ir devies mājās. Operācija noritēja veiksmīgi, pilnībā izdevās izņemt primāro audzēju ar apkārtējiem limfmezgliem, kā arī tika izdalīti limfmezgli gar lielajiem asinsvadiem – tā sauktā paplašinātā izdalīšana, kas mūsdienās pasaulē ir zelta standarts kuņģa vēža ķirurģiskajā ārstēšanā. Un tas viss caur nelieliem iegriezumiem vēdera priekšējā sienā," stāsta Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš.
Operācijā bez Sīviņa piedalījās ķirurģijas rezidenti Aleksandrs Malašonoks, Timurs Salimbajevs, Viktors Novikovs un operāciju māsas Ilona Miksone un Ludmila Petkeviča. Anestēziju operācijas laikā nodrošināja doktore Ilona Kreice un anestēzijas māsas Anžela Ževaka un Marija Ratkune.
RAKUS speciālisti norāda, ka laparoskopiskās operācijas pasaulē cenšas izmantot ar vien vairāk, jo tās pacientam ir ievērojami saudzīgākas.
"Līdz šim tās spējām piedāvāt galvenokārt pacientiem ar resnās zarnas audzējiem,dzemdes un olnīcu audzējiem – te esam uzkrājuši pieredzi jau vairāku simtu operāciju apjomā. Tagad šo pieredzi un iemaņas spējam piedāvāt arī citiem pacientiem onkoloģiskajām saslimšanām un veicam nelielas aknu, aizkuņģa dziedzera, tievo zarnu rezekcijas, limfmezglu izdalīšanu," norāda Sīviņš.
Laparoskopiskās operācijas dēvē par ķirurģiju caur atslēgas caurumiem, jo tās veic, caur nelieliem iegriezumiem ievadot vēdera dobumā speciālus ķirurģiskos instrumentus un nelielu videokameru – laparoskopu. Tas nozīmē, ka ķirurgs strādā, vērojot situāciju vēdera dobumā monitorā.
Slimnīcā norāda, ka laparoskopisko pieeju pasaulē izmanto aizvien vairāk, jo šādas operācijas ir saudzīgākas un mazāk traumatiskas par klasiskajām operācijām, ko veic caur plašu griezumu. Ties, tehniski tās ir sarežģītākas par atvērtām operācijām un prasa vairāk laika. Pacientam savukārt atlabšanas periods pēc laparoskopiskām operācijām ir ievērojami īsāks, un pacients var ātrāk izrakstīties no stacionāra, atgriezties ierastajā dzīves ritmā. Pēc vaļējām operācijām pacients stacionārā pavada 10-14 dienas.
Arī RAKUS ar katru gadu pieaug laparoskopisko operāciju īpatsvars, uzsver slimnīcā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
