Pavļuta vēstule biedriem: koalīcijas uzticēšanās un cieņas deficīts  (43)

Piedāvājam iepazīties ar vēstuli pilnā tās garumā:

"Draugi, Kustības "Par!" un apvienības "Attīstībai/Par!" biedri!

Pirms dažām minūtēm es informēju Jāni Bordānu, ka mūsu Apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna kunga valdībā. Tādu pašu lēmumu ir pieņēmušas arī Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība. Par šo lēmumu ir informēts Valsts prezidents un mēs aicinām viņu pēc valsts svētkiem un konsultācijām ar partijām nominēt citu premjera kandidātu.

Šo lēmumu pieņēmām, apspriežoties ar partijas un apvienības valdes locekļiem un Saeimas deputātiem. Man personiski tas nebūt nav viegls, jo kopā ar Jāni Bordānu esam bijuši kolēģi vienā valdībā. "Par!" un JKP vēlētājiem ir kopīgs tiesiskuma un taisnīguma "ģenētiskais kods". Lai arī mūsu vērtības krasi atšķiras jautājumos par līdztiesību, iekļaujošu sabiedrību, vienotu Eiropu, ģimenes politiku un indivīda brīvību, mēs būtu varējuši (un, es joprojām uzskatu, ka varam) darboties kopīgā valdībā, kas viedota uz vienošanās, kompromisu, līdzvērtīgas sadarbības un savstarpējas cieņas pamata.

Tomēr tieši šis savstarpējas uzticēšanas un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls. Situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot vienlaikus aktīvi vadīt sarunas un neapvainot partnerus un medijus. Valdība šādā situācijā nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments. Tajā ir un būs nepieciešamas sarunas, vienošanās, kompromisi, atbildību līdzsvars.

Ja šādas uzticēšanās nav, tad nav jēgas iesaistīties politiskās spēlēs un vairot sabiedrības neuzticēšanos jaunievēlētajiem deputātiem. Nevar sākt sarunas ar birku piekarināšanu partneriem - "noziedzīgu grupējumu marionetes", "netīrās naudas ietekmēti shēmotāji" un "Lemberga nopirkti aizkulišu darboņi" ir tikai daži piemēri. Problēma šeit ir ne tikai nepamatots kaitējums jaunās Saeimas deputātu reputācijai, bet arī tas, ka daudzi kolēģi JKP no sirds tā arī domā. Un tas patiešām atstāj ārkārtīgi smagu ietekmi uz vispārējo klimatu šajā kopdarbā.

Otrkārt, Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka Bordāna kunga izstrādātās valdības deklarācijas projektā iekļauto pasākumu izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem ir 1,7 līdz 2,4 miljardi eiro. Šādus pasākumus nav iespējams īstenot atbildīgas fiskālas politikas ietvaros. Milzīgs budžeta deficīts ir neiespējams. Tas būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, to ir neiespējami segt ne radikāli palielinot valsts parādu, ne radikāli palielinot nodokļus.

Būtībā darbs pie valdības deklarācijas ir jāsāk no nulles. Tā pati par sevi nebūtu tik liela problēma, ja vien sarunas nopietni fokusētos uz risinājumiem saturiskos jautājumos. Bet šādas sarunas organizēšanai un vadīšanai ir nepieciešama augstāka profesionalitāte.

Treškārt, valsts drošības un stabilitātes jautājumi. Es ļoti respektēju JKP deklarēto prioritāti - tiesiskums. Bet es gribu uzsvērt, ka tiesiskums nav un nevar būt vienas partijas monopols, tas arī nenozīmē voluntārus lēmumus par drošības un pretkorupcijas dienestu amatpersonu atlaišanu. Mums nākas uzmanīgi ņemt vērā tos daudzos ārkārtīgi satrauktos signālus, kurus saņemam no cilvēkiem iekšlietu un drošības dienestos sakarā ar iespējamu JKP politiku. Un ļoti satraukti ir ne tikai "Lemberga aģenti" vai "oligarhu ielikteņi", bet ari profesionāli un godprātīgi sistēmas darbinieki. Satricinājumi iekšlietu un drošības sistēmā un "galvu ciršana" pašvaldību vadītājiem ir var izrādīties nevis ceļš uz tiesiskumu, bet destabilizāciju valstī.

Ceturtkārt, JKP kategoriskā "sarkanās līnijas" novilkšana pret ZZS ir devusi veto tiesības pār valdības izveidi partijai KPV LV. Bez KPV piekrišanas nekāda valdība izveidoties nevar. KPV ir "zelta akcija" un tas neatvieglo valdības izveidošanu, kā mēs par to pārliecināmies katru dienu.

Cienot vēlētājus, kuri sagaida no partijām un ievēlētajiem deputātiem nevis valdības veidošanas šovu trīs mēnešu vai pusgada garumā, bet raitu Saeimas un valdības darba uzsākšanu, mēs ar kolēģiem esam lēmuši nevilkt lietas garumā un paātrināt darbu pie ilgtspējīgas valdības izveides. Mēs apzināmies, ka šis lēmums īstermiņā var neizrādīties visizdevīgākais mūsu partijai. Bet ticu, ka tas attaisnosies ilgtermiņā.

Paldies par jūsu atbalstu un izpratni. Uz visiem jautājumiem cenšamies atbildēt arī Apvienības biedru Facebook grupā."

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka "Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts otrdien pēc piecu partiju kopīgās tikšanās pauda, ka Bordāna veidotā Ministru kabineta darba plāna pamatā ir solījumi, kuri fiskāli ir ļoti ietilpīgi, līdz ar to nav izpildāmi.

Arī Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars bija kritisks. "Ja parasti pēc valdības veidošanas reizēm saka, ka sarunas ir bijušas ļoti konstruktīvas, tad šajā reizē to pateikt būtu grūtāk. Bija daudz asumu, manuprāt, daudz haosa iezīmējas visā sarunu organizēšanas procesā."

"Tur [deklarācijā] ir ierakstīti Jaunās konservatīvās partijas ļoti dārgie priekšvēlēšanu solījumi," uzsvēra Dzintars. "Līdz ar to ir ārkārtīgi grūti paļauties uz šo kā uz dokumentu, kam varētu uzticēties, lai virzītos uz priekšu. Temps nav adekvāts, un ir ļoti daudz haosa šajā procesā," atzina NA līderis.

Piektdien JKP publicēja Bordāna veidotā Ministru kabineta darba plānu, kas paredz, ka tuvāko divu gadu laikā neapliekamais minimums sasniegs 500 eiro mēnesī un minimālā pensija būs 200 eiro mēnesī. Tāpat plānā ir iekļauti potenciālo sadarbības partneru priekšlikumi.

Deklarācijas projekts tika iesniegts potenciālajiem sadarbības partneriem: "KPV LV", NA, "Jaunajai Vienotībai" un "Attīstībai/Par!".

Kā informēja premjera amata kandidāts Bordāns, par pamatu deklarācijai ņemts iepriekš publicētais JKP piedāvājums jaunās valdības darbu plānam. Par to portāls "Delfi" iepriekš rakstīja šeit. Savukārt par Bordāna veidotā Ministru kabineta darba plānu var lasīt šeit.