Gaismas pils būvnieki 12 miljonu eiro prasību pret valsti samazina par 35 eiro  (14)

Jau ziņots, ka šā gada sākumā tiesā nonāca pilnsabiedrības "Nacionālo būvkompāniju apvienība" prasība par 11,45 miljonu eiro piedziņu no valsts. Savukārt iepriekšējā tiesas sēdē prasītāji lūdza palielināt no KM piedzenamo naudas apjomu līdz aptuveni 12,06 miljoniem eiro. Savukārt atbildētājs – KM – tiesai iesniedza lūgumu atstāt lietu bez virzības.

Trešdien tiesas sēdē prasītāju pārstāvis, zvērināts advokāts Guntars Precinieks sacīja, ka izrādījies, ka "inženieris, kuram atbildētāja KM maksājusi visā būvdarbu uzraudzības laikā lielas naudas summas," indeksējamo darbu aprēķinā pieļāvis kļūdu par 35,46 eiro. Precinieks sacīja, ka uz daudzajiem miljoniem eiro tas esot sīkums, bet precizitātes dēļ prasītājs ir spiests, ņemot vērā paša atbildētāja pilnvarnieka aprēķinos atrasto kļūdu, samazināt prasību par 35,46 eiro.

Prasītāju advokāts uzsvēra, ka tie ir tehniski grozījumi, un tā kā informācija par kļūdu bija iesniegtai tiesai un pieejama atbildētājam jau divas nedēļas pirms sēdes, tad lūgumam nevajadzētu aizkavēt lietas izskatīšanu.

Atbildētāju pārstāvis, zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs, savukārt, tiesā lūdza pievienot papildu pierādījumus uz divām lapaspusēm. Arī viņš uzsvēra, ka šo pierādījumu pievienošana neaizkavēs lietas izskatīšanu trešdien. Vonsovičs tiesā norādīja, ka prasītājs janvārī iesniedzis prasības pieteikumu par parāda nokavējumu procentu līgumsoda piedziņu, bet oktobrī pieteikts lūgums par pierādījumu pievienošanu, taču šie pierādījumi bijuši prasības paskaidrojumi, papildus argumenti, kas iepriekš nav pieminēti prasības pieteikumā.

Uzklausījusi abas puses tiesa trešdien lēma pieņemt abu pušu pieteikumus – gan par prasības summas samazināšanu, gan par papildu pierādījumu pievienošanu.

Prasītājs trešdien tiesas sēdē prasību uzturēja, savukārt atbildētājs prasību neatzina nekādā apmērā un sacīja, ka tā tiek noraidīta pilnā apmērā.

Uz tiesas jautājumu, vai lietā ir iespējams izlīgums, Precinieks atbildēja sakot, ka, ņemot vērā, ka jau daudzu gadus jautājumu mēģināts atrisināt, bet KM stingri turas pie savas pozīcijas, turklāt patlaban valstī nav valdības, prasītājs neredz iespēju vienoties ārpus tiesas.

Par nespēju vienoties piekrita arī atbildētāju advokāts Vonsovičš. Viņš norādīja, ka tas nav nekāds pārsteigums, ka politiķi savulaik nostājušies būvnieku pusē, taču tas nenozīmējot, ka jāmaksā 12 miljoni eiro bez pamata. Tāpēc viņš neredzot sarunu iespējas ar būvniekiem, kuriem esot liels politiķu atbalsts, jo tas tikai kavētu laiku.

Būvniekus šajā lietā pārstāv advokāti Viktors Tihonovs un Guntars Precinieks, savukārt KM intereses tiesā pārstāv advokāti Romualds Vonsovičs, Kalvis Torgāns un Dainis Lasmanis.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar pieteikumu tiesai, pilnsabiedrības pārstāvji uzskata, ka tai par LNB ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa teju 10 miljonu eiro apmērā, līgumsods un nokavējuma procenti.

KM pārstāve Lita Kokale iepriekš paudusi pretēju nostāju, norādot, ka, saskaņā ar 2008. gada 15. maijā noslēgto līgumu, kā arī LNB būvuzrauga "Hill International" izdoto noslēguma maksājuma apstiprinājumu, KM līdz 2016. gada 31. decembrim veikusi pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā par LNB būvniecību. Ministrijas pārstāve iepriekš arī norādīja, ka valsts par LNB ēkas būvniecību astoņu gadu laikā samaksājusi 195 565 638 eiro.

Savukārt "Nacionālā būvkompāniju apvienība" iepriekš norādījusi, ka prasība tiesā iesniegta pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem strīdā panākt ārpustiesas risinājumu.

Tā prasa valsti izpildīt savas saistības un norēķināties par paveikto darbu. Apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns iepriekš pauda, ka būvnieku prasība nepārsniedz LNB kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu, kā arī neesot papildu samaksa jau nolīgtajai summai.