Satversmes tiesa (ST) šonedēļ pēc Anša Ataola Bērziņa pieteikuma ierosinājusi lietu, kurā paredzēts vērtēt priekšmetu sarakstu, ko atļauts lietot brīvības atņemšanas iestādē.
Kā portāls "Delfi" uzzināja ST, Ansis Ataols Bērziņš pieteikumā norādījis, ka, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē, lūdzis atļauju pienesumā saņemt un lietot personīgo portatīvo skaitļotāju disertācijas izstrādāšanai.
Tomēr viņa lūgums noraidīts, jo normatīvie akti, kas noteic priekšmetus, kurus ieslodzītās personas ir tiesīgas iegādāties, glabāt, lietot, kā arī saņemt sūtījumos vai pienesumos, neparedz tiesības lietot portatīvo skaitļotāju.
Pieteikuma iesniedzējs paudis uzskatu, ka Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" 40. punkts neatbilst Satversmei, jo tajā nav paredzēta iespēja saņemt pienesumā un lietot portatīvo skaitļotāju.
Kā norāda ST, apstrīdētā valdības noteikumu norma paredz, ka "saņemot brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju, notiesātie kamerās un koplietošanas telpās dienas kārtībā noteiktajā laikā var lietot personiskos radiouztvērējus, televizorus un tiem pievienojamās videospēles. Brīvības atņemšanas iestādes veikalā iegādāto pārtikas produktu saglabāšanai un sagatavošanai atļauts izmantot personiskos ledusskapjus un elektriskos ūdens sildītājus."
ST paredzējusi vērtēt šīs normas atbilstību Satversmes 112. pantam, kas noteic, ka "ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta."
ST ir uzaicinājusi Ministru kabinetu līdz 2019. gada 14. janvārim iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2019. gada 14. aprīlis.
Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis septembrī noraidīja arī otro par dalību Vecrīgas grautiņos notiesātā Anša Ataola Bērziņa apžēlošanas lūgumu.
Arī Rīgas apgabaltiesa 7. septembrī nolēma atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 16. jūlija lēmumu, ar kuru tika noraidīts 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas grautiņos notiesātā Bērziņa lūgums par pirmstermiņa atbrīvošanu.
Bērziņš Čehijā tika aizturēts 2017. gada 31. martā un viņam tiesa bija piespriedusi vienu gadu un astoņus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu. Līdz ar to sanāk, ka Bērziņam sods jāizcieš līdz šī gada 30. novembrim. Bērziņam pie ieslodzījumā pavadītā laika tika pieskaitīti arī tie mēneši, ko viņš pavadījis aiz restēm Čehijā, informēja Bērziņa advokāts Jānis Mucenieks.
Bērziņam par dalību 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas grautiņos bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Tiesa Bērziņam piesprieda arī Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzību, tomēr viņš to nepildīja un VPD neieradās, kā rezultātā tiesa mainīja savu lēmumu un nosacītu cietumsodu aizstāja jau ar reālu brīvības atņemšanu.
Šajā brīdī Bērziņš izšķīrās pamest Latviju, pēc paša vārdiem, dodoties "politiskajā trimdā". Šādos apstākļos Bērziņš 2016. gada sākumā tika izsludināts starptautiskā meklēšanā, līdz 2017. gada pavasarī viņš tika aizturēts Čehijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
