'Tas ir stāsts par maku, sirdi un prātu,' – LLU profesors par 'Braku' ciršanu  (105)

Stāsts ir par meža ekonomiskajām, sociālajām un ekoloģiskajām vērtībām, to vairošanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Šāda pieeja prasa meža īpašnieka izpratni par meža funkcijām, kā arī spēju precīzi formulēt meža apsaimniekošanas mērķus pirms meža apsaimniekošanas plānošanas uzsākšanas, pauž profesors.

"Aplūkojot plašsaziņas līdzekļos pieejamo informāciju ("Braku" meža daļplānu un cirsmu fonda vērtēšanas rezultātus), šķiet, ka sastādot meža apsaimniekošanas plānu, "Braku" meža apsaimniekošanas mērķi nav izvērtēti pietiekoši detāli," skaidro Dubrovskis.

Faktiski ir veikta meža inventarizācija, bet plānošana aprobežojusies vien ar katram meža nogabalam sniegto saimnieciskās darbības rīkojumu, bez nopietnas ilgtspējīgas ciršanas apjomu plānošanas un saimnieciskās darbības telpiskās analīzes, viņš paskaidro.

Dubrovskis akcentē, ka par to, ka meža apsaimniekošanas plāns ir nepilnīgs, liecina sabiedrības reakcija un iesaistīto pušu komentāri.

"Latvijā ir lieliski piemēri, kur, respektējot sabiedrības viedokli, izdevies atrast kompromisu starp ekonomiskajām, sociālajām un ekoloģiskajām interesēm. Piemēram, Jelgavā, Langervaldes mežā, kas atrodas apdzīvotas vietas ieskauts, izveidots "Braku" mežam līdzīgu meža īpašumu apsaimniekošanas demonstrējuma objekts," atklāj LLU profesors. Demonstrējumu objektā atrodamas gan kailcirtes, gan pastaigu takas, gan augstas bioloģiskās daudzveidības vērtības.

Labi piemēri, kā min Dubrovskis, atrodami arī Rīgas pilsētai un Latvijas valstij piederošajos mežos. "Nepiekrītu tās sabiedrības daļas viedoklim, ka "Braku" mežā nav jāveic saimnieciskā darbība. Ērgļu pašvaldībai līdzekļi ir nepieciešami attīstībai. Jau izsenis zināms, ka zemes resursu efektīva apsaimniekošana ir viens no ērtākajiem veidiem kā valstij un pašvaldībām gūt ienākumus no saviem īpašumiem. Mēs taču nevēlamies, lai šādu ienākumu trūkums tiktu kompensēts ar nekā nedarīšanu, vai ar nodokļu paaugstināšanu," sarunā ar portālu "Delfi" uzsver LLU pārstāvis.

Viņš skaidro, ka saimnieciskā darbība jāveic efektīvi, tāpēc meža apsaimniekošanā jālieto arī kailcirtes. Kailciršu saimniecība ir ekonomiski efektīvākā mežsaimniecības sistēma Latvijas klimatiskajos apstākļos, turklāt Latvijas normatīvajos aktos noteiktie kailciršu parametri atbilst augstu un vidēju traucējumu ietekmētai biotopu dabiskās attīstības dinamikai un šādus dabiskos traucējumus imitē. Piemēram, spēcīgi, plaša mēroga traucējumi, kurus izraisa uguns, vējš, kukaiņi, plašas vējgāzes, vējlauzes, veido vienvecuma audžu dinamiku un tiek imitēti ar lielākām kailcirtēm, savukārt vidēja mēroga traucējumi (koku savstarpējā konkurence, uguns, vējš, sēnes, kukaiņi) veido kohortas dinamiku, kas tiek imitēti ar neliela izmēra kailcirtēm un izlases cirtēm, atklāj Dubrovskis.

Viņš uzskata, ka meža apsaimniekošanas plānošana jāveic inteliģenti, ar prātu, regulējot kailciršu izmērus un izvietojumu telpā. Katra kailcirte ir jauna meža sākums. "Meža pastāvēšana, gluži kā cilvēces pastāvēšana, atkarīga no paaudžu maiņas. Tādās vietās kā "Braku mežs, kur nepieciešams rast kompromisu starp cilvēka ekonomiskajām, sociālajām un ekoloģiskajām interesēm, ainava ir mākslīgi jāveido, bet meža apsaimniekošanā jālieto metodes, kas atbilst daudzmērķu ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas nosacījumiem," stāsta universitātes profesors.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Ērgļu novada dome rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa muzeja un dzimto māju "Braki" teritorijā drīzumā plāno cirst kokus plašā teritorijā. Līdz šim iedzīvotājiem nav izdevies apturēt izsoles par koku ciršanu organizēšanu.

Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja "Braki" teritorija ir 40,9 hektārus liela un pieder Ērgļu novada domei. Ar piecu deputātu balsīm, kas ir domes vairākums, nolemts muzeju ieskaujošos 27 hektārus mežus pārdot cirsmas izsolē privātuzņēmējam. No tiem 13 hektāri meža ar simtiem koku paredzēti kailcirtei līdz ar zemi, bet vēl 14 hektāri kā kopšanas un sanitārās cirtes, iepriekš vēstīja telekanāls LNT.