Ar rotavīrusu saslimuši bērni Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) palātas vairs nepārpilda, viņu skaits slimnīcā mazinājies par apmēram 80 procentiem. Ārsti skaidro, ka te "vainojama" vakcinācija pret šo slimību, un valsts to apmaksā bērniem kopš 2015. gada. Šīs vakcinācijas aptvere ir teicama, taču tā nav visām vakcīnām. Joprojām tikai puse pusaugu meiteņu saņem vakcīnu pret cilvēka papilomas infekciju (CPV), kas izraisa, piemēram, dzemdes kakla vēzi.
Jau kopš tās ieviešanas šī vakcīna saskārās ar lielu pretestības un aizdomu vilni ne tikai Latvijā, bet arī vairākās citās valstīs, izskanēja bažas, ka, iespējams, vakcīna esot pārāk maz pētīta un ka varot būt nopietnas blakusparādības.
Par blakusparādībām, ar kādām pēc vakcinācijas saskārušās Latvijas iedzīvotājas, portāls "Delfi" vaicāja Zāļu valsts aģentūrai.
"Ne tikai sabiedrībai nepietiek zināšanu par vakcināciju pret CPV, bet diemžēl arī daudziem mediķiem. Ja ārsts nav pietiekoši izglītots, tad, runājot ar pacientu, viņš ietekmēsies no apkārtējā vidē vai medijos dzirdētā, nevis tā būs uz pierādījumiem balstīta rīcība," saka BKUS Bērnu vakcinācijas centra vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska.
Pret CVP pērn vakcinēti mazāk nekā sākumā
Kopumā Latvijas bērnu vakcinācijas rādītāji jeb aptvere attiecībā uz virkni vakcīnu ir laba. Piemēram, pēdējos gados Bērnu slimnīcā ārsti priecājoties par to, ka spēji samazinājies rotavīrusa un arī vējbaku pacientu skaits slimnīcā, un ārste Zavadska to skaidro tieši ar vakcināciju.
Pērn vakcīnas pret rotavīrusu saņēma ap 90 procentiem bērnu, savukārt pret vējbakām ap 85 procentiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Tomēr aptvere attiecībā uz CPV infekciju pēdējos gados Latvijā un arī dažās citās Eiropas valstīs samazinājusies. "Pieaugot nepatiesas informācijas apjomam par CPV vakcīnas drošumu un efektivitāti," tā to skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti. Iestāde uzsver, ka šīs vakcīnas ir drošas, tās ieviestas 76 pasaules valstu apmaksātajās imunizācijas programmās, turklāt 16 no tā abiem dzimumiem. Latvijā vakcinē tikai meitenes.
Pirmajā gadā, kad valsts sāka apmaksāt vakcināciju pret CPV infekciju, vakcīnas saņēma 62 procenti pusaugu meiteņu, bet salīdzinājumā pērn – 50,2 procenti. Turklāt ar šo pēdējo skaitli SPKC lepojas, norādot, ka tas sasniegts, pateicoties informatīviem pasākumiem, jo 2016. gads iezīmēja vēl lielāku kritumu – vakcinācijas aptvere bija 44,3 procenti. Tātad panākts aptveres pieaugums par sešiem procentiem.
"No manas pieredzes biežākie iemesli, kādēļ vecāki nevakcinē meitas un nemaz nesāk domāt par puišu vakcināciju, ir nepietiekošas zināšanas par CPV infekcijas nozīmi un sekām," skaidro Zavadska.
Tāpat arī neziņā nonākuši vecāki bieži vien vēršoties pie mediķiem, kuri nereti nemaz nav saistīti ar vakcināciju un CPV problemātiku, tādēļ nesaņem adekvātas atbildes uz saviem jautājumiem. Vēl citi ietekmējoties no nepatiesas un maldinošas informācijas medijos, kā arī ieklausoties "draudzeņu speciālistu" viedokļos un vispārējos stereotipos par vakcinācijas būtību.
Atzīstot, ka pacientu lēmumu par vakcinēšanos tiešā veidā ietekmē ne tikai sabiedrības nostāja, bet arī veselības aprūpes speciālistu sniegtā informācija, pērn SPKC uzsāka bezmaksas semināru ciklu medicīnas speciālistiem.
Igauņi vakcinē pret 9 CVP tipiem
Uz jautājumu, kā Latvijas rādītāji par vakcinēšanos pret CVP izskatās salīdzinājumā ar citām valstīm, Zavadska norāda – "slikti uz Eiropas fona". Igaunijas vakcinācijas pret CPV aptvere gan ir vēl mazāka – tikai ap 20 procentiem, tiesa, te būtiski, ka kaimiņvalsts vakcināciju uzsāka šī gada sākumā.
Atšķirībā no Latvijas, Igaunijas vakcīna attiecas nevis uz diviem CVP tipiem, kas galvenokārt atbild par visiem papilomas vīrusa izraisītiem dzemdes kakla audzējiem, bet gan uz deviņiem tipiem. Proti, pasargā ne tikai no dzemdes kakla vēža, bet arī no citiem CVP izraisītiem audzējiem, piemēram, galvas un kakla audzēja.
Tiesa, kā norāda ārsti, šai vakcīnai ir daudz lielākas izmaksas.
Pēc Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmatas datiem, pēdējos piecos gados Latvijā dzemdes kakla vēzis diagnosticēts vidēji 240 sievietēm gadā, un vidēji 110 sievietēm jeb aptuveni 10 sievietēm mēnesī, dzemdes kakla vēzis ir nāves cēlonis, liecina SPKC dati.
Kādas Latvijā bijušas blakusparādības?
Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotā informācija liecina, ka no 2010. līdz 2018. gadam ir saņemti kopumā 13 ziņojumi par Latvijā novērotām blaknēm saistībā ar CVP vakcīnu lietošanu.
Vienā gadījumā ziņots par stomatītu, trīs gadījumos par zāļu dokumentācijā paredzētām, bet vienā par neparedzētu alerģisku reakciju, četros gadījumos par reakciju pret injekciju, vēl vienā gadījumā par reakciju injekcijas vietā un vēl citā par apsārtumu injekcijas vietā. ZVA arī norāda, ka divos ziņojumos nebija sniegta pietiekama informācija, lai novērotās blaknes varētu izvērtēt.
"Informācija par Latvijā saņemtajiem ziņojumiem nav pietiekama, lai objektīvi izvērtētu iespējamās blakusparādības. Visi Latvijā saņemtie zāļu blakņu ziņojumi tiek ievadīti Eiropas zāļu blakusparādību ziņojumu datu bāzē "EudraVigilance". Eiropas zāļu aģentūru zāļu drošuma speciālisti, to vidū arī Latvijas Zāļu valsts aģentūras eksperti, rūpīgi analizē šajos ziņojumos ietverto informāciju, lai vērtētu saistību starp zālēm un blakni," portālam "Delfi" skaidro ZVA pārstāve Dita Okmane.
Iestādes pārstāve arī atgādina, ka veselības traucējumi zāļu lietošanas laikā ne vienmēr nozīmē, ka tieši lietotās zāles izraisījušas nevēlamo reakciju. To var radīt arī slimības simptomi, jauna slimība, kas pacientam radusies, vai arī citas pacienta lietotās zāles.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
