Līdz jauna premjera kandidāta nominēšanai turpināsies politiķu neformālās konsultācijas  (48)

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts norādīja, ka pašlaik nav norunātas oficiālas sarunas, reizē turpināsies neformāla politiķu komunikācija, kas jau notiek ikdienā. Viņš atkārtoja iepriekš publiski izskanējušo informāciju, ka politiskais spēks pašlaik aktīvi nevirza Arta Pabrika kandidatūru Ministru prezidenta amatam, jo ir jānoskaidro citu partiju nostāja, tai skaitā, vai nav novilktas kādas "jaunas sarkanās līnijas".

Pavļuts vērsa uzmanību, ka pašlaik praktiski svarīgāka varētu būt Saeimas komisiju izveide, par ko parlaments lems ārkārtas sēdē 20. novembrī.

Līdzīgi "KPV LV" Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems sacīja, ka līdz Valsts prezidenta lēmumam par jaunu premjera kandidāta nomināciju notiks neformālas sarunas politiķu starpā, bet oficiālas sarunas līdz tam nav plānotas. Politiķis arī uzskata, ka "KPV LV" ir vienīgā partija, kurai ir reāli izveidot valdību, jo jau priekšvēlēšanu laikā tā ir parādījusi sevi kā spējīgu politisko spēku. Tāpat partija redzot valstisku risinājumu pašreizējai situācijai.

Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pauda, ka Saeimā deputāti konsultējas par aktualitātēm. ZZS paši oficiālas sarunas nerosinās un gaida Valsts prezidenta lēmumu par premjera kandidāta nominēšanu. Pēc tam politiskais spēks ir gatavs piedalīties sarunās par valdības veidošanu ar pārējām piecām tā dēvētājām labēji centriskā flanga partijām.

Politiķi pašlaik turpina diskusijas par Saeimas komisiju vadību un vienošanās vēl neesot panākta. Pagaidām vēl ir atsevišķi strīdīgi jautājumi un lielāku progresu šajās sarunās atsevišķi politiķi cer sagaidīt piektdien.

Politiķi jau iepriekš ir izteikuši savas vēlmes par komisiju vadību. AP plāno pretendēt uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un parlamenta Eiropas lietu komisijas vadīšanu, liecina paustā informācija. Budžeta komisijas vadītāja amatam paredzēts virzīt Mārtiņa Bondara (AP) kandidatūru, bet uz Eiropas lietu komisijas vadītājas amatu – Vitu Andu Tēraudu (AP).

Jaunā konservatīvā partija (JKP) savā pārziņā vēlētos Budžeta komisiju, Juridisko komisiju, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Tikmēr ZZS arī gribētu vadīt Tautsaimniecības komisiju, ko vēlētos uzticēt Jānim Dūklavam, kā arī Nacionālās drošības komisiju, kuras vadītāja amatam piedāvātu Māri Kučinski, liecina neoficiālā informācija.

Nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK starp prioritātēm varētu būt Ārlietu komisija, kuras vadībai varētu virzīt politiķi Rihardu Kolu.

Savukārt "Jaunā Vienotība" (JV) varētu pretendēt uz Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadību, kā kandidātu virzot Andreju Judinu, savukārt Arvils Ašeradens varētu pretendēt uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja amatu.

"Saskaņa" vēlētos saglabāt tās pārziņā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, kā arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju. "Saskaņas" politiķis Andrejs Klementjevs pauda, ka Vjačeslavam Dombrovskim (S) ir liela pieredze ar ekonomiskiem pētījumiem, līdz ar to viņš varētu būt labs kandidāts Ilgtspējīgas komisijas vadītāja amatam.

Kā ziņots, 7. novembrī Vējonis premjera amatam nominēja Jāni Bordānu (JKP), tomēr jau pēc nedēļas Bordāns paziņoja, ka iecerēto valdību no piecām partijām viņam neizdosies izveidot.

Pēc Bordāna uzklausīšanas Vējonis paziņoja, ka atsauks Bordāna nomināciju, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem. "Sagaidu, ka šo laiku politiskās partijas izmantos, lai turpinātu konsultācijas un meklētu kopsaucējus," norādīja Valsts prezidents.