Latvija ir Dieva dāvana latviešiem un tautai, saka arhibīskaps Vanags  (76)

"Es saprotu, ka tas no manas puses ir kā ar pirkstu acī. Zinu, ka "kristīgas vērtības" ir piesauktas tik bieži, ka skan kā novalkāta frāze bez satura. Tas ir tādēļ, ka ļoti reti kāds ir mēģinājis iedziļināties, kas tad ir tās kristīgās vērtības," sacīja arhibīskaps.

Viņš atzina, ka tad, ja kristieši ar to saprot tikai protestus pret kādiem minoritāšu pasākumiem, "tas ir tikpat bēdīgi kā tad, kad intelektuāļi vīpsnā par tikumisko audzināšanu un to izprot tikai kā nestāstīšanu bērniem par seksu". Gan tikumība, gan kristīgas vērtības ir daudz vairāk par to, sacīja garīdznieks.

Pēc viņa teiktā, kristīgās vērtības ir lietot Kristus pieeju dzīves izaicinājumiem. "To darot, būt gatavam – jo tas var izrādīties neizbēgami – pieņemt tās pašas sekas, kādas piedzīvoja viņš. Kā tas notika Gunāram Astram un Lidija Doroņinai – Lasmanei," sacīja Vanags.

Viņš uzsvēra, dzīvot ar Kristus pieeju nozīmē cauri visiem trūkumiem redzēt Latviju kā dāvanu kurā Dievs sevi pasniedz tieši latviešiem un Latvijas tautai. "Tieši mums domātu dāvanu, kurā viņš pats ar mums darbojas, lai tieši šeit mēs varētu piepildīt savu unikālo patību un aicinājumu," sacīja Vanags, atzīmējot, ka "Kristus pieeja Latvijai būtu apieties ar to kā ar kaut ko, kas ir patiešām nozīmīgs un dārgs".

Pēc viņa teiktā, vispirms Latvijai vajag, lai "mēs redzam tās vērtību, atzīstam tās labumu un svinam tās uzvaras".

Viņš sacīja, ka Latvijai vajag drošības sajūtu un visvairāk tas ir ticis saistīts ar nodrošināšanos pret ārēju uzbrukumu, un šajā jomā ir sasniegts daudz. "Mūsu valsts nekad nav bijusi lielākā drošībā pret ārējiem draudiem," sacīja Vanags, norādot, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāji daudz asāk izjūt nedrošību par kaut ko citu – kas ar viņiem notiks slimības gadījumā, pēc aiziešanas pensijā. "Jaunajā simtgadē šiem drošības jautājumiem būtu jāpievēršas tikpat nopietni kā valsts ārējai aizsardzībai," uzsvēra arhibīskaps.

Garīdznieks akcentēja, ka kristīgās vērtības ir lietot Kristus pieeju dzīves izaicinājumiem, atzīmējot, ka valstij, kam rūp sava drošība, vajadzētu gādāt gan par ārējās, gan iekšējās, gan dvēseles drošības aspektiem. "Gādāt gan par robežu aizsardzību, gan par pensijām un veselības aprūpi, gan arī par iespēju atrast mieru Kristus tuvumā," sacīja Vanags.

Pievēršoties Latvijas politikai, Vanags sacīja, ka "mesiāniskas ilgas nav svešas arī mūsu tautai. Ne reizi vien tās ir sakāpušas aknās un ar žulti lauzušās uz lūpām. Tas ir noskaņojums, kurš spēj uznest varas virsotnē jaunas personības". "Arī Latvijas vēsturē šīs nav pirmās vēlēšanas, kad divas trešdaļas vietu Saeimā iegūst jauni deputāti. Nu ir kā brīdis pirms priekškara pacelšanas. Skatītāji ar aizturētu elpu gaida, kas būs," izteicās garīdznieks.

"Vajag saprast, ka politika nav tikai ekonomika, bet pirmkārt kalpošana vērtībām. Ja pie tautsaimniecības 5% izaugsmes gadā, zemākā bezdarba un augošas vidējās algas tauta nobalso par pārmaiņām, tas nozīmē, ka tā ilgojas pēc atjaunotnes tieši vērtību jomā. Droši vien nekļūdīšos, ka šīs ilgas tika pastiprinātas, pirms vēlēšanām norādot, līdz nelabumam izceļot un varbūt pat pārspīlējot, cik viss ir slikti un nepareizi. Tas palīdzēja apseglot "mazā cilvēka" ilgas pēc taisnības, kuras kā zelta zirgs uznesa stikla kalnā," sacīja arhibīskaps.

"Latvijas princeses skūpsts nu ir jūsu. Patiesi, šis ir brīdis ar izcilu potenciālu. Tā ir jūsu iespēja tiešām labot to, kas būtu jāmaina," uzsvēra Vanags.

Viņš sprediķī uzsvēra, ka ir apsveicami un mierinoši būt Latvijas patriotam ārpus Latvijas un kopt latviskumu citās zemēs, taču, ja patriotisms un latviskums ir vērtība, tad mums visiem – Latvijā un ārpus tās – ir jāatbild uz jautājumu, kas ir patiesi nozīmīgais iemesls, lai latvietis dzīvotu Latvijā.

Pēc viņa sacītā, uz šo jautājumu parasti meklē atbildi atalgojuma un iespēju ziņā, kur Rīgai vienmēr būs grūti sacensties ar Čikāgu vai Londonu. "Taču izšķirošā atbilde latvietim būs par jēgu un nozīmi," sacīja Vanags. "Vai ir jēga latviešu tautas pastāvēšanai? Kas esmu es un kas man jādara, lai tā pastāvētu? Ko es spēju darīt," sacīja Vanags.

"Mēs ātri ķeramies pie laužņa un cirvja un paši iecērtam sev kājā, piemēram, politikā – ja tu savu nākamo vai esošo partneri nosauc par bandītu un noziedznieku, par lētu populistu vai ienaidnieka aģentu kā tu varēsi ar viņu sēdēt pie viena galda," sacīja arhibīskaps. Pēc viņa sacītā, domstarpību gadījumā daudz labāk ir nonākt līdz prātīgai sarunai. "Lai gūtu sekmes, ir jāiemācās lietot maksimāli daudz prāta un apdomas, un minimāli nepieciešamo spēku".

Viņš atzina, ka šī vērtība Latvijai ir nepieciešama, jo Latvijā dzīvo latvieši, krievi un dažādu citu tautību pārstāvji ar atšķirīgu vēstures izpratni un interesēm.

"Vēsturisku pāridarījumu un netaisnības izjūtā mēs ātri esam ķērušies pie laužņa un cirvja, saucot cits citu par okupantiem un fašistiem, meklējot iesist pēc iespējas sāpīgāk. Mēs velkam dažādu krāsu līnijas. Varbūt esam pat mēģinājuši cits citu sakaut. Bet mums jādzīvo kopā un mēs dzīvosim un nekur neliksimies. Latvijai beidzot vajag prātīgu dialogu – ar mērķi uz kopību un izlīgumu, par savām īpašajām interesēm iestājoties ar vislielāko saprātu un mazāko nepieciešamo spēku," atzīmēja arhibīskaps.

"Pat pa visiem kopā mūsu ir maz, pārāk maz un Latvijai vajag visus talantus, visus prātus, visas prasmīgas rokas un uzticamas sirdis, lai arī kāda būtu viņu dzimtā valoda. Mums jāmācās sarunāties citādi, meklējot mieru, ne uzvaru," sacīja LELB arhibīskaps.

Pēc viņa sacītā, tāpēc Latvijai vajag sekošanu Kristum, lai spētu strādāt kopā. "Varbūt ne tikai mēs, bet arī pati valsts tad mainītos," sacīja Vanags.

"Te varētu iebilst – Latvijai vajag tādu padomu, kas der visiem. Ne jau visi tic Dievam. Tas ir tiesa – pat ne visi simti tūkstošu, kas tautas skaitīšanā atzīmējās, piemēram, kā luterāņi, tic Dievam tā, kā tic Kristus baznīca. Daudzi Latvijas iedzīvotāji pat teiktu, ka Kristus vārdi, uz kuriem es balstos, ir fikcija. Taču, pat ja tu tā domā, ir tādas fikcijas, kurām sekojot, tev klājas labāk un tu dzīvo jēgpilnāk nekā tad, kad tās neievēro. Ja neesi drošs, ka Dievs ir, dzīvo tā, it kā viņš būtu, un tev klāsies labāk," sacīja arhibīskaps.

"Bet var mēģināt arī tā: savā dzīvē, bet īpaši savā postenī un atbildībā ikvienu lēmumu pieņemt un ikvienu izvēli izdarīt ar vienu nolūku – vairāk pagodināt Latviju un labāk kalpot tās tautai. Ar to arī Dievs tiks pagodināts, pat ja viņu nepazīsti. Un Latvija celsies," rezumēja garīdznieks.