Pašreizējo valdības veidošanas procesu vislabāk raksturo divi vārdi – steiga un ambīcijas, pauda bijušais premjerministrs Valdis Birkavs.
Viņš skaidroja, ka steiga ir tāpēc, ka partijas pārāk ātri pieņem lēmumu par to nevarēšanu jeb izvēlēšanos nepiedalīties. Savukārt ambīcijas ir tās, kas šobrīd vada gribētājus kļūt par premjeriem. Viņš piebilda, ka sarunas par koalīcijas izveidošanu citās valstīs ieilgst pat vairāk nekā uz pusgadu.
Birkavs norādīja, ka partijām, kurām nesakrīt pozīcijas, ir jādomā nevis par to, kādas ir to iespējas izveidot valdību, bet par to, kas šīs partijas apvieno.
Viņš arī pauda, ka mēģinājumi izveidot lielu koalīciju nozīmē, ka šīs valdības "gāzēji" būs nevies ārpusē, bet iekšpusē.
Kā potenciālus pozitīvus piemērus ekspremjers minēja valdību, kurai ir apmēram 53 balsis, vai pat mazākuma valdību. Birkavs atsauca atmiņā savu valdību, kurai bija 48 balsis, skaidrojot, ka šādas valdības veiksmes atslēga slēpjas veiksmīgā sadarbībā ar opozīciju. Viņaprāt, pašreizējā steiga liecina, ka cilvēki nav gatavi meklēt kopīgas intereses, bet tikai savelk līnijas uz kurām paši paklūp.
Birkavs uzskata, ka labākās iespējas izveidot valdību varētu būt politiskajam spēkam "Attīstībai/Par!" un tās premjerministra amata kandidātam Atim Pabrikam, kuram, Birkava ieskatā, no karjeras viedokļa nebūtu loģiski piekristi ieiet jebkurā valdībā tikai kā ministram. Birkavs ir pārliecināts, ka Pabrika interese, neapšaubāmi, ir būt premjeram.
Ieskicējot tālāko sarunu attīstību, Birkavs norādīja, ka pastāv četri potenciāli varianti – prezidents nominē Aldi Gobzemu (KPV LV), prezidents nominē Pabriku, prezidents nominē cilvēku no malas, vai arī iespēja, ka esošā valdība tiek atstāta kā tehniskā valdība, kurā nav partiju pārstāvju, bet ir nozaru speciālisti, kas ir ļoti grūts risinājums, jo tādai valdībai būšot grūti saņemt parlamenta atbalstu dažādu jautājumu risināšanā.
Noslēgumā Birkavs gan piebilda, ka nav pārliecināts, ka pie varas esošie politiķi aizdomāsies par potenciālu iespēju izveidot mazākuma valdību.
Kā ziņots, 7. novembrī valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nominēja Jāni Bordānu (JKP), tomēr jau pēc nedēļas Bordāns paziņoja, ka iecerēto valdību no piecām partijām viņam neizdosies izveidot.
Pēc Bordāna uzklausīšanas Vējonis paziņoja, ka atsauks Bordāna nomināciju, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem. "Sagaidu, ka šo laiku politiskās partijas izmantos, lai turpinātu konsultācijas un meklētu kopsaucējus," norādīja Valsts prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!