Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieki patvaļīgi centušies izmainīt līgumā nolīgtos Būvniecības izmaksu indeksus darbaspēkam, mehānismiem un materiāliem piemērošanu pret Darbaspēku izmaksu indeksu būvniecības nozarē, jo tie viņiem bijuši izdevīgāki, liecina civillietā par aptuveni 12 miljonu eiro piedziņu no valsts par Gaismas pils būvniecību atbildētāja Kultūras ministrijas (KM) pārstāvja, advokāta Romualda Vonsoviča teiktais Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Trešdien atbildētājs sniedza savus paskaidrojumus, norādot, ka KM vēlas vērst tiesas uzmanību uz papildu apstākļiem, kāpēc prasība par daudzu miljonu eiro piedziņu ir nepamatota un noraidāma. Vonsovičs skaidroja, ka līguma apakšpunktā skaidri formulēts, kādi indeksi piemērojami un kāds ir to iegūšanas avots. Prasītāja ieskatā KM pārkāpusi līgumu un cenas korekcijām piemērojusi nepareizus indeksus un līdz ar to nepamatoti neizmaksājusi daļu no līguma cenas, taču atbildētājs šādam uzskatam nepiekrīt.
Atbildētāja advokāts uzsvēra, ka būvdarbi veicami ne tikai saskaņā ar būvprojektu un līgumu, bet arī saskaņā ar citiem Latvijā spēkā esošiem normatīviem aktiem. Ministru kabinets bija paredzējis bibliotēkas būvniecības projekta izmaksu sadārdzinājumu izmaksu kārtību, tostarp to, ka būvniecības izmaksu sadārdzinājums ir finansējums no projekta paredzētajiem līdzekļiem reizi ceturksnī balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par būvniecības izmaksu indeksu. Normatīvie akti stingri nosaka gan līguma cenas maksimālo apmēru, gan kārtību, kādā veicamas izmaksu korekcijas, un tas bija saistošs noslēdzot līgumu.