'Pazudušā jautājuma' lieta: Ģenerālprokuratūru aicina vērtēt iespējamos Ušakova noziegumus  (19)

No Ģenerālprokuratūras atbildes būs atkarīga turpmākā ministrijas veiktā Rīgas domes un Ušakova darbības pārraudzība.

VARAM aicina Ģenerālprokuratūru izvērtēt, vai Ušakovs nav izdarījis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.

Par šādu pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, rakstīts Krimināllikumā.

Ģenerālprokuratūrā VARAM vērsās pēc tam, kad ministram Kasparam Gerhardam (NA) par Rīgas domē notiekošo sūdzējās viņa partijas biedri. Pašvaldības opozicionāri sūdzējās par to, ka no atbildīgās komitejas dienaskārtības īsi pirms sēdes pazudis deputāta Jurģa Klotiņa (NA) sagatavots lēmumprojekts, kas paredzēja nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piešķiršanu rīdziniekiem.

Vēlāk šo jautājumu skatīja arī ārkārtas domes sēdē, kur Ušakovs, jautājumu neizskatot, uz nenoteiktu laiku pasludināja pārtraukumu. VARAM atgādināja, ka pārtraukuma izsludināšanu uz nenoteiktu laiku spēkā esošie normatīvie akti neparedz.

Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcijas referents Edvards Ratnieks portālam "Delfi" pastāstīja, ka Gerhards informēts arī par jauniem apstākļiem pašvaldības darbā. Proti, trešdienas, 21. novembra, sēdē Ušakovs atlika vairākus darba kārtības jautājumus, tostarp par Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu.

Par notikušo Gerhards pieprasīja Ušakova paskaidrojumu. Taču ministrija norādīja, ka 16. novembrī saņemtajā atbildē mērs situāciju neskaidroja pēc būtības un neprecizēja, kad un kā novērsīs pārkāpumus.

VARAM uzsvēra, ka ne pašvaldības dome, ne cita pašvaldības institūcija vai amatpersona nav tiesīga pārsniegt savas kompetences ietvarus un rīkoties neatbilstoši likumā un nolikumā noteiktajam.

Ušakovs komentēja Gerharda soli, sakot, ka ir pateicīgs, jo nu viņa rīcību būs iespēja precīzi tiesiski izvērtēt. "Esmu vairākkārt apgalvojis, ka šāda lēmumprojekta iesniegšana no Nacionālās apvienības deputāta Klotiņa puses ir vērtējama kā absolūti bezatbildīga tieši no termiņa viedokļa. Brīdī, kad nav ne mazākā priekšstata par nākamā gada valsts budžetu, kas likumsakarīgi neļauj prognozēt arī pašvaldības budžeta pieņemšanu, būtu pilnīgi bezatbildīgi pieņemt šādu lēmumu ar neskaidru, bet prognozējami lielu ietekmi uz Rīgas domes budžetu. Esmu aicinājis opozīciju šo jautājumu skatīt vai nu reizē ar pašvaldības budžeta grozījumiem, vai kopā ar nākamā gada domes budžetu. Neviens no šiem priekšlikumiem netika akceptēts. Diemžēl citus ierosinājumus no opozīcijas puses neesmu saņēmis," teica Ušakovs.

Klotiņa sagatavotais lēmumprojekts paredzēja grozījumus NĪN atvieglojumu piešķiršanas kārtībā, nosakot 50% atlaidi piešķirt pirmās brīvvalsts laika zemes mantiniekiem.

Klotiņa plāns paredzēja NĪN maksas atvieglojumu piešķirt Rīgā dzīvesvietu deklarējušam zemes īpašniekam, kura īpašumā bija zeme līdz 1940. gada 21. jūlijam vai viņa mantiniekam.

Klotiņš uzskata, ka zemes kadastrālo vērtību kāpums Rīgas vēsturiskajās savrupmāju apkaimēs ir radījis apstākļus, ka ģimenes mantojuma ēkās dzīvojošie īpašnieki ir spiesti maksāt nesamērīgi augstu NĪN.

Viņa sagatavotie grozījumi arīdzan paredzēja mazināt NĪN personām, kuras nedrīkst veikt jauna minimālās apbūves zemesgabala izveidi savā īpašumā dzīvojamās mājas apbūvei.

Klotiņš prognozēja, ka grozījumi pašvaldības budžetā varētu iecirst 1,5 miljonus eiro robu. Šo samazinājumu Rīga kompensētu ar pieaugošajiem iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumiem.